Ar skarbu viedokli par imigrācijas jautājumu dalījies 12. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Eiropas migrācijas krīze izgaismojusi daudzas nepatīkamas patiesības par šodienas politisko un ekonomisko realitāti un pieļautajām pagātnes kļūdām Eiropā. Blakus dažādu vērtību, pārprastā politkorektuma, pat ideoloģisko uzstādījumu sadursmei, migrācijas krīze iedvesusi jaunu dzīvību organizētās noziedzības biznesā - cilvēku kontrabanda un nelegālā pārvietošana Eiropā šobrīd ir multimiljardu industrija, kuras peļņa nu jau pārsniedz ienesīgā narkotirgus ieņēmumu apmērus. Un tā ir tikai viena daļa no milzīgā starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas izvērsis savu darbību Eiropā. Migrācijas krīzes radītā nestabilitāte un haoss ļauj kriminālajiem sindikātiem palielināt savus “apgriezienus”, dzenot arvien dziļākas saknes Eiropā un tās valstu iekšienē.
Pēc Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūras Eiropola aprēķiniem, aptuveni 90% no pagājušajā gadā Eiropu sasniegušajiem 1.1. miljoniem migrantu vismaz vienā no migrācijas posmiem ir izmantojuši cilvēku kontrabandistu pakalpojumus. Cilvēku kontrabanda šobrīd ir visstraujāk augošā starptautiskās organizētās noziedzības “nozare” Eiropā – aplēses liecina, ka pagājušajā gadā ieņēmumi no cilvēku kontrabandas sasnieguši aptuveni 6 miljardus eiro; paredzams, ka, migrācijas krīzei turpinoties, šo grupējumu peļņa visdrīzāk dubultosies vai pat trīskāršosies.
Cilvēktirdzniecība un kontrabanda ir darbietilpīgs process un kriminālie sindikāti aktīvi rekrutē arvien vairāk “darbinieku”, lai spētu nodrošināt šos pakalpojumus. Pagājušā gada laikā vien uz aizdomu pamata par cilvēku kontrabandu Eiropols aizturējis ap 30 000 cilvēku, Latvijā pērn aizturēti 87, taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa – kā Eiropas iekšienē, tā arī Sīrijā un Ziemeļāfrikā turpina darboties desmitiem tūkstošu kontrabandistu. Nav zināms, cik lielā mērā šajā rūpalā iesaistījušās valstu amatpersonas – robežsardze un muita, taču ir skaidrs, ka nelegālās migrācijas ceļi (kas ir tie paši ceļi, pa kuriem Eiropā tiek iepludinātas narkotikas) nespētu tik efektīvi un netraucēti funkcionēt bez tiesīb- un robežsargājošo institūciju “atbalsta”, kas ir bīstams signāls, jo liecina par tiesiskuma degradāciju Eiropā.
Šie nav vienīgie signāli. Nelegālā nodarbinātība sastāda 18% no ES IKP, caur ES finanšu sektoru tiek īstenotas arvien jaunas naudas atmazgāšanas shēmas. Tādas valstis kā Itālija un Grieķija jau gadiem ilgi pirms migrācijas krīzes sākuma nelegālās imigrācijas jomā ir īstenojušas “pievērto acu politiku”, ļaujot Eiropā ieplūst simtiem tūkstošu nedokumentētu imigrantu. Ir acīmredzami, ka šobrīd ES saskaras ar ļoti nopietnu prpaplašinātas Eiropas robežsardzes – Frontex – darbības Eiropā; Vidusjūrā jau vairāk kā mēnesi patrulē arī NATO spēki ar mērķi pārraut kontrabandistu tīklus, taču diemžēl šīs aktivitātes nav nesušas ievērojamus rezultātus – 2016. gada pirmajos trīs mēnešos no Turcijas Grieķijā ieradušies vairāk kā 132 000 migrantu. Mums jādara, jāspēj paveikt vairāk.
Jāpalielina Eiropola kapacitāte un pilnvaras; un Eiropas Migrantu kontrabandas centram pilnvērtīgi jāīsteno savs galvenais uzdevums – jāstiprina ES dalībvalstu drošības un tiesībsargājošo dienestu sadarbība un informācijas apmaiņa. Gan ES dalībvalstīm, gan arī kandidāt- un kaimiņvalstīm būtu jāpārskata savas likumdošanas un regulējumi, nosakot pietiekami smagus kriminālsodus par organizētu noziedzīgo darbību –Turcijā, piemēram, šobrīd tiek virzīti likuma grozījumi, kas cilvēku kontrabandas noziegumus pielīdzina terorismam. Kā atzinis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeirers, arī Latvijā esošā sodu sistēma neattur kontrabandistus un pat amatpersonas no iesaistes cilvēku kontrabandā. Lai palielinātu Eiropola un citu drošības dienestu kapacitāti cīņā ar organizēto noziedzību, visa “peļņa”, kas gūta, pārraujot šos noziedzības tīklus, var tikt pārvirzīta uz šo institūciju finansējuma palielināšanu un stiprināšanu. Mēs nevaram turpināt tikai tvarstīt robežpārkāpējus, tādā veidā cīnoties tikai ar sekām – līdzīgi kā nocērtot galvu Hidrai, pārraujot vienu tīklu, divi jauni uzrodas tā vietā. Ir jācērt saknē.
Migrācijas krīze ir izgaismojusi organizētās noziedzības postošo ietekmi, ekspluatējot lētticīgus un izmisušus cilvēkus un iedragājot uzticību leģitīmajām valstu struktūrām un, kopumā, visai Eiropas demokrātiskajai sistēmai. Starptautiskās organizētās noziedzības apkarošana būtu jāskata kā prioritāte, jo tā neizbēgami noved pie ļoti nopietnām problēmām sistēmā. Nelegāli iegūtā nauda plūst cauri legālajiem finanšu sektoriem, plaukst korupcija.. Un, kur ir korupcija, tur drīz var izzust arī pati demokrātija.