Fotoradarus vēlas piegādāt pieci pretendenti

© F64

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izsludinātajā konkursā par 84 stacionāro fotoradaru piegādi pieteikušies divi pretendenti, savukārt Valsts policijas izsludinātajā konkursā par pārvietojamo fotoradaru piegādi pieteikušies trīs komersanti.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka CSDD izsludinātajā konkursā šobrīd notiek piedāvājumu izvērtēšanas process. Konkursā pieteikušies uzņēmumi "Reck" un "Doma". LETA jau vēstīja, ka šie uzņēmumi bija pieteikušies arī pirmajā fotoradaru konkursā un toreiz uzvarēja "Reck".

Konkursa uzvarētajām saskaņā ar iepirkuma priekšmetu četru gadu laikā paredzēts piegādāt 84 stacionāros radarus.

Kad tiks paziņots iepirkuma uzvarētājs un noslēgts līgums, arī CSDD precīzāk varēs pateikt radaru uzstādīšanas laikus. Šobrīd jau norit radaru vietu ierīkošanas darbi, skaidroja Aizpors.

Ar pārvietojamo fotoradaru iegādi nodarbojas Valsts policija. Šīs iestādes izsludinātajā konkursā uzņēmējiem piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 7.martam. Kā aģentūrai LETA skaidroja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, konkursā pieteikušies trīs komersanti, kuru nosaukumi netiek atklāts, taču pašlaik ir apturēta piedāvājumu atvēršana, jo kāds komersants iesniedzis sūdzību, kura jāizvērtē Iepirkumu uzraudzības birojam.

Jau ziņots, ka Valsts policija šim iepirkumam plāno atvēlēt ne vairāk kā 227 544 eiro.

Ar stacionāro fotoradaru iegādi nodarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). 2014.gada rudenī direkcijas rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarēja uzņēmums "Reck". Šobrīd šie radari jau darbojas. Iepirkuma līgumcena bija 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Radaru uzstādīšanu "Reck" veica sadarbībā ar mērierīču izgatavotāju - Nīderlandes uzņēmumu "Gatso".

Direkcijas vadītājs Andris Lukstiņš pagājušā gada nogalē Saeimas komisijā pastāstīja, ka stacionāro fotoradaru uzstādīšana ir diezgan sarežģīts process un to izvietošana līdzinās teju mājas būvniecībai.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais