Polija uz Baltijas valstīm nosūtīs karavīru rotu
Polijas aizsardzības ministrs Antoni Macerevičs savam Latvijas kolēģim apliecinājis, ka Polija uz Baltijas valstīm nosūtīs karavīru rotu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.
Konkrētas detaļas AM neminēja. Vienā rotā ir aptuveni 100 karavīri.
Pašlaik Latvijā rotācijas kārtībā uzturas ASV karavīri, taču iepriekš Latvijas drošību stiprinājuši arī citu NATO valstu karavīri. Februāra beigās Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube aģentūrai LETA teica, ka uz Latviju savus karavīrus varētu, iespējams, nosūtīt arī Vācija un Čehija, kā arī interesi izrādījušas vēl citas valstis, kuras viņš tobrīd atturējās minēt. Pirms tam jau Lielbritānija bija paziņojusi, ka tā uz Baltijas valstīm sūtīs apmēram 100 savus karavīrus, savukārt Graube norādīja, ka britu karavīri Latvijā varētu ierasties šogad pirmajā pusgadā.
Februāra beigās Čehijas aizsardzības ministrs Martins Stropnickis intervijā Čehijas Televīzijai paziņojis, ka Čehija ir gatava nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju aptuveni 100 karavīru, lai stiprinātu NATO austrumu flangu un atturētu Krieviju no iespējamās agresijas.
AM informēja, ka šonedēļ Bergmanis darba vizītē apmeklēja Varšavu, kur tikās ar Polijas aizsardzības ministru Antoni Macereviču un Nacionālā Drošības biroja vadītāja vietnieku Jaroslavu Briseviču, lai pārrunātu NATO Varšavas samita sagaidāmo lēmumu ietekmi uz alianses turpmāko rīcību un drošības situāciju Austrumeiropā, izvērtējot Eiropas drošības izaicinājumus kopumā.
Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka gaidāmais NATO samits būs izšķiroši nozīmīgs gan Baltijas valstīm, gan Polijai kopš iestāšanās aliansē. "Mēs liekam lielas cerības uz gaidāmajiem NATO kolektīvajiem lēmumiem," uzsvēra Bergmanis.
Sarunā ar Polijas aizsardzības ministru tika pārrunāti konkrēti reģionālās drošības nostiprināšanas, sabiedroto klātbūtnes palielināšanas un lēmumu pieņemšanas alianses ietvaros operativitātes paaugstināšanas jautājumi, ko NATO samitam sagatavojusi Polija kā samita uzņemošā valsts.
Bergmanis atzinīgi novērtēja Polijas ieguldījumu samita sagatavošanas darbā un apliecināja, ka Latvija rūpīgi izvērtēs visus Polijas priekšlikumus reģionālās drošības jomā.
"Mūsu valstu divpusējo attiecību vēsture liecina par ciešu sadarbību un dziļu iesaisti drošības jautājumu risināšanā reģionālā kontekstā. Ir skaidri redzams, ka pēdējo gadu sadarbība starp trim Baltijas valstīm un Poliju ir bijusi rezultatīva un ka tai ir liels potenciāls attīstīties tālāk,'' sarunā ar Polijas aizsardzības ministru atzina Bergmanis.
Vienlaikus ministrs augsti novērtēja un pateicās Polijai par lēmumu nosūtīt karavīru rotu uz Baltijas valstīm. Novērtējot Polijas ieguldījumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, Bergmanis uzsvēra, ka tas ir izcils piemērs alianses partneru solidaritātei, jo Polijas gaisa spēki piedalījušies jau sešās gaisa telpas patrulēšanas misijās.
Sarunā ar Briseviču aizsardzības ministrs izteica gandarījumu par to, ka ASV turpina palielināt savu militāro klātbūtni Eiropā. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka šī klātbūtne tiek palielināta ne tikai Centrāleiropā, bet arī Baltijas valstīs. "Varu apliecināt, ka mēs būsim gatavi sabiedroto spēku pastiprināšanai, kā arī pastāvīgas ilgtermiņa klātbūtnes nodrošināšanai," atzina Latvijas aizsardzības ministrs.
Varšavas vizītes laikā notikušajās sarunās puses pauda vienotu viedokli par to, ka Eiropas izaicinājumi saistībā ar bēgļu krīzi ir jārisina nekavējoties, tomēr tie nedrīkst samazināt uzmanību situācijai Austrumeiropā un Krievijas agresijai Ukrainā. Sarunu dalībnieki atzina, ka konflikti Austrumos un Dienvidos šobrīd konkurē, tomēr tas nenozīmē, ka starptautiskā sabiedrība var mazāk pievērst uzmanību notiekošajam Ukrainā.
"Latvija pauž īpašas bažas par Minskas vienošanos lēmumu nepildīšanu, par spīti tam, ka vienošanās ir starptautiskās sabiedrības iesaistes rezultāts," atzina Bergmanis, piebilstot, ka Latvija atbalsta plānu Varšavas samitā pieņemt programmu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Abu sarunu noslēgumā aizsardzības ministrs Bergmanis uzsvēra, ka savlaicīgi investēt ārējas agresijas atturēšanas pasākumos ir daudz efektīvāk un tālredzīgāk, nekā cīnīties par valsts teritoriālo un politisko integritāti vēlāk.