Tiesa liek likvidēt Trasta komercbanku

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā piektdienā uzsāka, brīvdienās apdomāja un vakar pabeidza lemšanu par Trasta komercbankas likvidēšanu.

Gadījums ar Trasta komercbanku ir pirmais Latvijā, kad Latvijas tiesai jālemj, ko tālāk darīt ar komercbanku, kurai licenci atņēmusi Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Trasta komercbankas pārstāve Krista Kreicberga-Neija aicināja tiesu atlikt lēmumu par bankas likvidāciju līdz brīdim, kad Eiropas instances būs izskatījušas Trasta komercbankas sūdzību par licences atņemšanu. Latvijas likumdevēji tajā pašā laikā varētu parūpēties par Latvijas un ES likumu harmonizāciju, uz kuras neesamību tāpat norādīja K. Kreicberga-Neija. Tomēr abi šie pasākumi var prasīt mēnešus, ja ne gadus. Tiesa pievienojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apsvērumiem, ka pārāk liels risks pret bankas noguldītājiem būtu atstāt nestrādājošu banku tās īpašnieku pārziņā. Tāda banka pelnīt nevarētu pēc definīcijas, bet tās uzturēšanas izdevumi taču samazinās to līdzekļu apjomu, ko banka galu galā varēs atdot bankā palikušās naudas īpašniekiem un Noguldījumu garantiju fondam. Tā kompetencē ir valsts garantēto naudas summu izmaksa līdz 100 tūkstošiem eiro. Pēc tagadējiem aprēķiniem, šo izmaksu summa Trasta komercbankas klientiem sasniegs apmēram 64 miljonus eiro. Tie noguldītājiem tiks sadalīti ātrāk, nekā tas iespējams, ņemot naudu no bankas aktīviem. Kopš vakardienas šie aktīvi nodoti bankas likvidatora Ilmāra Krūma pārziņā un atbildībā. Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Vismaz vakar tiesā izskanējušo var saprast tā, ka bankas īpašniekiem ir atstātas tiesības pārmesties no bankas pārvaldīšanas uz tiesāšanos par bankas darbības atjaunošanu. Tomēr saprotams, reāli banku atjaunot vairs nebūs iespējams, pat ja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā galu galā pasludinātu, ka ECB lēmums atņemt Trasta komercbankai licenci nav bijis pamatots. Varētu būt tā, ka pat Eiropas līmenī nav precedenta, ar ko var beigties bankas licences atņemšana un atņemšanas pārsūdzēšana tagadējā stilā. Proti, licences atņemšanas tiesības pārceļoja no nacionālo valstu iestādēm uz ECB tikai līdz ar vienotā banku uzraudzības mehānisma ieviešanu 2014. gada novembrī, un pusotrā gadā nevienas bankas likvidācijas process nav pabeidzams. Pēc Neatkarīgās jautājuma par banku likvidēšanas piemēriem tagadējā eiro zonā FKTK dalījās nevis ar statistiku par licenci zaudējušo un varbūt jau atguvušo banku skaitu, bet FKTK darbinieku neoficiāliem iespaidiem, ka parasti jautājums par banku darbības pārtraukšanu tiekot atrisināts nevis ar licences atņemšanu un tiesāšanos, bet ar sarunām un banku pašlikvidēšanos. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo arī Latvijā kopš privāto banku darbības atsākšanas pagājušā gadsimta 80. gadu beigās tika pieteikts simtiem banku, kas pazuda bez atmiņā palikušiem skandāliem.

I. Krūms solīja jau vakar ķerties pie bankas dokumentu un mantas inventarizācijas. Pēc iespējas ātra bankas likvidācija, pēc viņa aprēķiniem, nozīmē pusotra līdz divu gadu darbu, bet ar atrunu, ka procesam var rasties šobrīd neiedomājami juridiskie šķēršļi. Noguldījumu garantiju fonda naudu viņš paredz sākt izmaksāt noguldītājiem no 16. marta, bet bankas līdzekļu atdošana kreditoriem vārētu sākties pēc četriem pieciem mēnešiem. Trasta komercbankas bilancē pagājušā gada beigās tika uzrādīti 432,12 miljoni eiro. Bankas īpašnieki pēc bankas licences atņemšanas apgalvoja, ka bankas pēdējo gadu zaudējumi ir tikai samazinājuši bankas pašu kapitālu, taču tas joprojām ir pozitīvs, un rīcībā esošie līdzekļi nav mazāki par bankas kreditoru prasījumu summu.