Sacerēta jauna Valsts aizsardzības koncepcija
Pēc uzsaukšanas valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsūtīta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas publiskās un ne tik publiskās sanāksmēs debatēta visa pagājušā gada garumā. Atšķirībā no iepriekšējām kara stratēģijām šī skaidri pateic, ka valsts aizsardzība ir ikkatra iedzīvotāja atbildība. Nosauc vārdā potenciālo agresoru – Krieviju. Un pasaka arī, ka mūsu armija kļūs lielāka.
Vecās aizsardzības koncepcijas definēja, ka mūsu bruņotajiem spēkiem jābūt skaitliski maziem un profesionāliem. Praksē tas nozīmēja, ka pie labas veselības un apgādes tika uzturēts neliels karavīru daudzums darbam ārvalstu misijās, bet pašu zemes aizsardzība pilnībā aizvietota ar ticību NATO līguma 5. panta visvarenībai. Ja atnāks krievi, atnāks arī amerikāņi.
Ekipējumam 20%
Pēc Gruzijas un Ukrainas notikumiem militārie analītiķi konstatēja, ka viss nav tik vienkārši. Vajadzīga ne vien ticība svešzemju sabiedrotajiem, bet arī pašu ieguldījums – gan naudā, gan graudā. Karavīri, tehnika, pretgaisa aizsardzība uz robežas, gadījumam, ja to nelikumīgi šķērso zemu lidojošie kaujas helikopteri no Ostrovas bāzes Latvijas pierobežā. Šādā situācijā 5. panta skaņošanai var nepietikt laika. Tātad uzreiz jārīkojas pašiem, bet, ja kāds kaut kad nāks palīgā, – brīnišķīgi.
Topošajā koncepcijā noteikts, ka Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotu karavīru, tajā skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīru, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru. Kā jau daudzus gadus sola (un nepilda), kārtējā dokumentā iezīmēta apņemšanās tērēt valsts aizsardzībai 2% no IKP. Šajā gadījumā no 2018. gada un ar piebildi, ka turpmākajos gados šāds finansējuma apjoms jāsaglabā. Būtisks jauninājums, ka vismaz 20% naudas ir jālieto jauna ekipējuma iegādei. Tātad armija ne tikai maksās sev labākas algas un špaktelēs vecās bāzes, bet arī par piektdaļu naudas gadā paaugstinās savas kaujasspējas.
Beznosacījuma pienākums
Vēsture liecina, ka mazai valstij ar armiju vien nepietiek, lai aizstāvētu savas tiesības eksistēt. Ir nepieciešama arī pavalstnieku griba. Tāpēc būtiska ir koncepcijas sadaļa par pilsoniskās sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā. 36. punkts skan šādi: «Valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.» Neformālais militārais portāls varabungas gan aizrāda, ka šis nav atbilstoša līmeņa dokuments, kurā iekļaujami pilsoņu pienākumi. «Ierakstiet to Satversmē!» Taču jāatgādina, ka politiķi šobrīd neuzdrošinās aiztikt valsts pamatdokumentu, jo tā grozīšanai, pirmkārt, nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas balsu, otrkārt, var gadīties pie izdevības iebalsot kādas muļķības. Tāpēc arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis virkni izmaiņu valsts aizsardzībā virzīja caur likumprojektiem, taču Satversmi neaiztika.
Kā un kāpēc šaut
Valsts aizsardzības koncepcija būs vēl viens militārs dokuments, kas runās ne tikai par to, kā šaut, bet arī kāpēc tas tautai jādara.
35. punkts skan šādi: «Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus. Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.»
Te gan jāiebilst, ka purva slīkšņā vienlīdz slikti jutīsies abu pušu karavīri.
Koncepcijā arī formulētas aizsardzības jomas turpmākās prioritātes. «NBS operacionālo spēju kodols ir sauszemes spēku, tajā skaitā Zemessardzes, komponente un Speciālo uzdevumu vienība, agrās brīdināšanas spējas, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzība. Militārā doktrīna nosaka, ka NBS nodrošina pretinieka militāras iniciatīvas un darbības efektīvu bloķēšanu un nodara maksimāli iespējamu postījumu tā kaujasspējām.» Tā vēstīts dokumenta kopsavilkumā.
Novērtēta vai pārvērtēta
Attiecībā uz Zemessardzi (ZS) dokumentā norādīts, ka tā ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra. Varabungas, analizējot koncepciju, norāda uz risku pārvērtēt Zemessardzes lomu: «NBS attīstības pamatā jābūt PD (profesionālajam dienestam) vai OMD (Obligātajam militārajam dienestam), kā tas ir visās valstīs, izņemot Latviju. ZS var ieņemt teritoriālās aizsardzības nišu, kas ir tās spējām atbilstošs un valstiski svarīgs uzdevums. Neadekvāts vai politizēts ZS spēju novērtējums var novest pie kļūdām plānošanā, kas izpaudīsies tikai pašā kritiskākajā brīdī un apdraudēs NBS uzdevuma izpildi, jo mācību izvērtējums arī ir politizēts.»
Kopumā aizsardzības lietpratēju vidū topošo koncepciju vērtē kā gana labu, un, iespējams, starpministriju saskaņošanas procesā to vēl uzlabos. Ūdens tajā ir mazāk nekā iepriekšējās, kaut gan arī tā netrūkst. Aizsardzības ministrija tagad gaida kolēģu atzinumus: iebildumus un priekšlikumus, ko attiecīgi varēs ņemt vai neņemt vērā. Ministrijas Militāri publiskās informācijas nodaļas vadītājs un premjera padomnieks Kaspars Galkins skaidro, ka pēc dokumenta apstiprināšanas valdībā rudenī tam jātop pieņemtam Saeimā.