Latvijas uzņēmumi un valsts organizācijas atbalstījušas ideju 2010.gadu atzīmēt kā lasīšanas gadu, lai radītu cilvēkos lielāku vēlmi lasīt grāmatas, šodien lasīšanas gada atklāšanas preses konferencē sacīja idejas autore un reklāmas aģentūras "Publicis Riga" direktore Andra Treibaha.
Lasīšanas gada devīze ir "Vairāk nekā viena dzīve", jo, izlasot grāmatas, lasītājs spēj iepazīt ne tikai citu pasauli, bet arī izdzīvot līdzi grāmatu varoņiem viņu dzīves.
"Mācoties tikai no savas pieredzes, mēs katrs pieļaujam vienas un tās pašas kļūdas. Grāmatas mums ļauj katram izdzīvot vairāk nekā vienas dzīves pieredzi, izspēlēt dažādas lomas un atrast savu īsto ceļu," uzsvēra Treibaha.
Lasīšanas gada organizatoru vēlme ir ne tikai mudināt sabiedrību lasīt grāmatas, bet arī mainīties ar draugiem vai paziņām ar jau izlasītām un interesantām grāmatām. Lai veicinātu grāmatu lasīšanu, līdz šā gada beigām Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā būs atvērta grāmatu siena, kas ļaus cilvēkiem ieskatīties, pašķirstīt un arī palasīt Latvijas izdevniecību piedāvātās grāmatas. Savas grāmatas lasītājiem grāmatu sienā piedāvā tādas izdevniecības kā "Apgāds Zvaigzne ABC", "Jumava", "Valters un Rapa", kā arī "Jāņa Rozes apgāds".
Ideja par to, ka būtu nepieciešamas sabiedrību pievērts vairāk grāmatu lasīšanai, radusies pagājušajā gadā, kad reklāmas aģentūrā "Publicis Riga" sākās diskusija par to, kā tad īsti visvairāk pietrūkst mūsdienu Latvijas cilvēkiem. Lasīšanas gada idejai pirmā atsaucās Latvijas Grāmatnieku ģilde, kam sekoja arī citi uzņēmumi un valsts organizācijas. Akcijas rīkotāji vēlas aicināt Latvijas iedzīvotājus lasīt dažāda veida grāmatas - populārzinātniskus izdevumus, daiļliteratūru, filosofiskus darbus un arī bērnu grāmatas, iedziļinoties un izprotot lasīto, stāstīja Treibaha.
Lai izpētītu lasīšanas paradumus Latvijas sabiedrībā, šā gada sākumā pētījumu aģentūra "Compass" sadarbībā ar "VisiDati.lv" veica pētījumu, aptaujājot Rīgas un tās apkaimē dzīvojošu 450 respondentus.
Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri - katru dienu vai vairākas reizes nedēļā, bet 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti - dažas reizes gadā vai pat retāk. Pie pirmās grupas vairumā gadījumu pieder sievietes, savukārt otrās - vīrieši. 53% no tiem respondentiem, kuri lasa grāmatas, to dara vismaz vienu reizi nedēļā.
Populārākā lasāmviela ir daiļliteratūra, kas ir īpaši iecienīta sieviešu vidū. Vīrieši savukārt dod priekšroku zinātniskajai un praktiskajai literatūrai. Aptaujātie arī atzīst, ka svarīgākie grāmatu izvēles kritēriji ir interese par grāmatu un ieteikums no apkārtējiem, secināts pētījumā.
Visvairāk ikdienā lasītās grāmatas ir tieši bērnu literatūra, kas skaidrojams arī ar to, ka vecāki saviem bērniem lasa priekšā grāmatas. Savukārt augstākā lasīšanas regularitāte ir memuāriem, bet zemākā lasīšanas regularitāte ir uzziņu un praktiskajai literatūrai.
Pētījums atklāj to, ka vairumā gadījumu respondentu grāmatas iegūst, tās iegādājoties veikalā vai mainoties ar draugiem. Grāmatas biežāk nekā citas respondentu grupas pērk cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību. Sievietes daudz aktīvāk nekā vīrieši meklē grāmatu publiskās bibliotēkās. Vīrieši biežāk grāmatas atrod ģimenes bibliotēkā vai lejupielādē tās elektroniskā formātā. Regulārāki bibliotēku apmeklētāji ir gados jaunie respondenti vecumā no 15 līdz 25 gadiem, īpaši vidusskolēni.
Lasīšanas gada patrons ir kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), kurš atzina, ka ir liels gods būt par šī projekta patronu un par šīs iniciatīvas pozitīvās idejas nesēju sabiedrībā.
"Kultūras ministrija lasīšanas veicināšanu izvirza kā svarīgu prioritāti un aicina sabiedrību līdzdarboties šajā iniciatīvā gan ar grāmatu lasīšanu, gan ar dažādu aktivitāšu atbalstīšanu, kas veicinātu grāmatu lasīšanu. Šī lieliskā iniciatīva sakrīt arī ar visā pasaulē UNESCO pasludināto Starptautisko kultūru tuvināšanās gadu. Tieši tāpat kā tieša saruna, dialogs, arī grāmata ir tilts, lai labāk izprastu sevi, citas kultūras, iepazītu citas pasaules, pieredzes un idejas," apgalvoja Dālderis.
Kultūras ministrs arī uzsvēra, ka ministrija, iestājoties par grāmatu lasīšanas nozīmīgumu, panākusi arī pievienotā vērtības nodokļa likmes samazināšanu grāmatām līdz 10%, paužot cerību, ka arī tas palīdzēs grāmatu lasīšanas veicināšanai. "Lasīšanai nav nepieciešama augstākā izglītība, kā arī lasāmajai grāmatai ne vienmēr ir jābūt sarežģītai. Vienalga, vai cilvēks lasa Šekspīru vai Hariju Poteru, tiek bagātināta lasītāja iztēle, paplašināts vārdu krājums un iegūta jauna emocionāla pieredze. Lasīšana bagātina ne tikai mūsu ikdienu, bet katram dod iespēju izdzīvot vairāk nekā vienu dzīvi," pauda Dālderis.
Skolotāja Santa Mežvēvere no Lielvārdes vērsa uzmanību uz to, ka arī pieaugušajiem un bērnu vecākiem ir jāsāk lasīt grāmatas, lai bērniem būtu pozitīvs piemērs, no kā mācīties, pretējā gadījumā, neredzot, ka vecāki lasa grāmatas, arī bērni to nedarīs.
Lasīšanas gada laikā iecerēti dažādi pasākumi. Akcijas laikā tiks veicināta grāmatu klubu veidošanās, grāmatnīcu un bibliotēku apmeklēšana, bet īpaša uzmanība tiks pievērsta zēnu lasīšanas veicināšanai. Tiks rīkotas reklāmas aktivitātes uz ielām, organizēti grāmatas apmaiņas punkti un citas aktivitātes, kurām var sekot līdzi projekta mājaslapā vairaknekavienadzive.lv.