Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iesnieguma prokuratūrā uzsākts kriminālprocess par banku noslēpuma izpaušanu.
Noprotams, ka baņķierus saniknojuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska izteikumi medijiem, stāstot par bijušo "Parex bankas" īpašnieku saņemtajiem procentu maksājumiem.
Kā aģentūrai LETA apliecināja Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, DP no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas veikšanai saņemts kriminālprocess, kas uzsākts 8.februārī pēc Krasovicka un Kargina iesnieguma.
Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 329.panta - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks aģentūrai LETA norādīja, ka kriminālprocess sākts par faktu, nevis pret konkrētām personām. "Iesniegumā minētie fakti neliecina par to, ka to būtu izdarījušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonas," uzsvēra prokuratūras pārstāvis.
Kā aģentūru LETA informēja Kargina un Krasovicka preses sekretārs Sergejs Bardovskis, "saistībā ar banku noslēpuma izpaušanas faktiem esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu".
Iesniedzēji jau saņēmuši atbildi, ka 27.janvārī ir uzsākts kriminālprocess, izmeklēšanu uzticot DP. "Tāpat uzskatām par nepieciešamu nosūtīt DP izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska 16.februāra izteikumus," teica Bardovksis.
"20 gadus strādājot banku sektorā, mēs nekad neesam atļāvušies brīvi interpretēt vai, vēl jo vairāk, pārkāpt likumus, tajā skaitā tos, kuri regulē banku noslēpumu. Esam vienmēr aizsargājuši klientu intereses un mums uzticētos klientu personīgos datus. Tādēļ mēs esam šokēti par to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras uzdevums ir aizsargāt noguldītāju intereses, ir vairakkārt publiskojusi strikti konfidenciālu informāciju, kā arī - un par to mums ir pamatotas aizdomas - "neformāli" nodevusi masu medijiem ziņas, kas nav izpaužamas," savā paziņojumā norāda Krasovickis un Kargins.
Kā ziņots, 16.februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" Brazovskis sacīja, ka bijušie bankas īpašnieki un viņu radinieki pagājušajā gadā procentu maksājumos kopumā saņēmuši 4,9 miljonus latu.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu.
Šāda norma attiektos uz AS "Parex banka" bijušajiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki, kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā veiktajiem noguldījumiem.
Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi, ir "Parex banka", un minētā norma skars pakārtotajās saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par pakārtotajām saistībām ar "Parex banku" noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš pauda bažas, vai, veicot šīs likumdošanas izmaiņas, nepastāv tiesvedības riski, kas varētu apgrūtināt "Parex bankas" pārdošanas darījumu.