Latvijā sarucis eksports un imports

Janvārī Latvija eksportēja preces 710,955 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 10,9% jeb 87,1 miljonu eiro mazāk nekā 2015.gada janvārī, bet importēja - par 820,778 miljoniem eiro, kas ir kritums par 12,2% jeb 114,2 miljoniem eiro, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - decembri - Latvija eksporta apmērs samazinājies par 13% jeb 106 miljoniem eiro, bet importa apmērs sarucis par 15,6% jeb 151,7 miljoniem eiro.

Ārējās tirdzniecības bilance janvārī uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties līdz 46,4%. Decembrī eksporta īpatsvars bija 45,7%.

Eksportējusi Latvija janvārī visvairāk ir koku, koka izstrādājumus un kokogles - par 136,616 miljoniem eiro (19,2% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 1,3% vairāk nekā 2015.gada janvārī, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas - 74,42 miljonu eiro apmērā (10,5%), kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms mēneša un par 34,9% mazāk nekā pirms gada.

Savukārt importā janvārī lielākais īpatsvars bija minerālajiem kurināmajiem, nafta un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 111,413 miljonu eiro apmērā (13,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms mēneša, bet par 10,1% mazāk nekā 2015.gada janvārī. Seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas importētas 105,064 miljonu eiro apmērā (12,8%), kas salīdzinājumā ar decembri ir par 0,3% vairāk, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ir par 30,4% mazāk.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka dzelzs un tērauda eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājās par 58,3%, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 26,2 miljoniem eiro jeb 96,4%, savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 34,9%, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports - par 38,1%.

Vienlaikus graudaugu produktu eksports 2016. gada janvārī salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri pieauga par 59,2% un tā palielināšanos ietekmēja eksporta pieaugums kviešiem, kviešu un rudzu maisījumam par 27,3 miljoniem eiro jeb 3,1 reizi.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanos par 19,9% ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu importa pieaugums par 3,1 miljonu eiro jeb 55,6%, bet elektroierīču elektroiekārtu importa samazinājumu par 30,4% visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa kritums par 20,3 miljoniem eiro jeb 44,5%.

Savukārt 2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 miljoniem eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 miljoniem eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 miljoniem eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 miljonu eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 miljoniem eiro jeb 5%.

Janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports samazinājās par 39,8 miljoniem eiro jeb 19,2%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports - par 27,4 miljoniem eiro jeb 33%, pārtikas rūpniecības ražojumu imports - par 22,5 miljoniem eiro jeb 25,6%, un augu valsts produktu imports – par 10,3 miljoniem eiro jeb 22,7%. Apavu un galantērijas izstrādājumu imports palielinājās par 2,7 miljoniem eiro jeb 55,2%.

Janvārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija (8,1%) un Zviedrija (6,3%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%), Polija (9,8%) un Igaunija (8,2%).

Eksporta samazināšanos visvairāk ietekmēja kritums tirdzniecībā ar trešajām valstīm, no kurām nozīmīgākais partneris bija Krievija. Tās īpatsvars Latvijas kopējā eksportā janvārī saruka līdz 5,2% (2015.gada decembrī - 9,7%), visvairāk samazinoties stipro alkoholisko dzērienu eksportam – par 15,5 miljoniem eiro jeb 70,4%. Tajā pašā laikā Krievijas īpatsvars importā pieauga līdz 12,5% (2015.gada decembrī - 10,6%), īpaši palielinoties dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam – par 11,1 miljonu eiro jeb 28,2%.