Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikā veikta Latvijā unikāla operācija aizkuņģa dziedzera vēža slimniekam.
Latvijā gada laikā šis vēža veids tiek diagnosticēts aptuveni 380 pacientiem, un, lai gan operācija joprojām ir vienīgā iespējamā radikālā ārstēšanas metode, diagnozes brīdī radikāli operējami ir mazāk nekā piektā daļa pacientu, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš. Staru un ķīmijterapija ir mazefektīvas.
Aizkuņģa dziedzera vēzis ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem ar viszemāko dzīvildzi – kopējā piecu gadu dzīvildze ir seši procenti, radikāli izoperētiem pacientiem tā var sasniegt 20–25 procentus. Slimības gaita ilgstoši ir bez simptomiem, un laikā, kad pacientam parādās pirmās sūdzības – dzelte vai izteikts sāpju sindroms –, audzējs vairs nav ķirurģiski ārstējams, jo ir attīstījušās attālas metastāzes vai audzējs ir lokāli izplatīts un ieaudzis apkārtējos asinsvados vai orgānos.
Rīgas Austrumu slimnīcā aizvadītājā nedēļā 11 stundu ilgā operācijā 76 gadus vecam vīrietim tika veikta aizkuņģa dziedzera rezekcija, kas ir viena no sarežģītākajām operācijām abdominālajā ķirurģijā, jo tās laikā jāveic aizkuņģa dziedzera galviņas, divpadsmitpirkstu zarnas, žultsvada un žultspūšļa, daļēja kuņģa un tievo zarnu rezekcija, pēc tam savienojot tievās zarnas ar aizkuņģa dziedzeri, kuņģi, žultsvadu. «Konkrētais gadījums bija vēl sarežģītāks, jo vienlaikus tika veikta arī tievo zarnu apzarņa vēnas un aknu vārtu vēnas rezekcija, to aizvietojot ar augšstilba virspusējo vēnu,» stāsta A. Sīviņš, kurš veica operāciju kopā ar Sergeju Gerķi, Ivanu Jelovski, Kristiānu Meidropu, anestezioloģi Ilanu Šapiro, operāciju māsu Inu Budņikovu un anestēzijas māsām Ļubovu Ameļkinu un Jeļenu Gučiku.
Pašlaik pacients vispārējā apmierinošā stāvoklī turpina ārstēšanos Latvijas Onkoloģijas centra mīksto audu un abdominālās ķirurģijas nodaļā. 2015. gada decembra beigās viņš pirmo reizi tika stacionēts Vidzemes slimnīcā ar dzelti, bet janvārī pārvests uz Latvijas Onkoloģijas centru. Ņemot vērā to, ka operējot pacientu ar dzelti, izteikti pieaug komplikāciju skaits un mirstība, kopējā žultsvadā tika ievietota cauruļveida protēze, lai atjaunotu žults atteci un mazinātu dzelti. Līdz ar stāvokļa normalizēšanos pacients tika sagatavots radikālai operācijai.
Pasaulē slimniekus, kuriem aizkuņģa dziedzera vēzis ieauga lielajos asinsvados – apzarņa vēnā vai artērijā, kas atrodas zem aizkuņģa dziedzera –, ilgstoši uzskatīja par neoperējamiem, jo pirmie mēģinājumi rezultējās ar augstu komplikāciju skaitu. Arī viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Stīvs Džobss nomira ar šo slimību. Tikai pēdējo 10 gadu laikā, uzlabojoties ķirurģiskajai tehnikai un iespējām, kā arī intensīvajai terapijai pirms un pēc operācijas, pasaulē sāka veikt aizkuņģa dziedzera operācijas «robežgadījumos», kad standarta ķirurģiskā procedūra tika papildināta ar asinsvadu rezekciju un rekonstrukciju.