Pie pilsonības vairs viegli netikt
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) netiek apkopota informācija par to, kāpēc cilvēki atsakās no Latvijas pilsonības. Normatīvie akti neparedz pienākumu norādīt atteikšanās iemeslu. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijas pilsoņa statusu visvairāk zaudēja 2011. gadā – 378 personas, savukārt 2013. un 2014. gadā šādu personu skaits tikpat kā nemainījās un bija ap 270.
Viens no skaļākajiem gadījumiem saistīts ar hokejistu Oļegu Znaroku, kuram 1996. gadā piešķīra Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, bet viņš no tās atteicās jau 2001. gadā, lai iegūtu labāku līgumu kādā no vācu klubiem un Vācijas pilsonību. Publiskajā telpā šādu rīcību gan pamatoja ar sportiskiem apsvērumiem. Šis, iespējams, bija pirmais gadījums, kad no pilsonības atteicās kāds, kam Latvijas valsts to piešķīrusi par īpašiem nopelniem. 2000. gadā tika rakstīts par rīdzinieku Regnāru Āboliņu, kurš, protestējot pret beztiesiskumu un strādnieku sociālo neaizsargātību, nolēmis atteikties no Latvijas pilsonības. Nesen ar paziņojumu klajā nāca Illarions Girss, kurš sadedzināja pasi un vērsās PMLP ar iesniegumu piešķirt viņam nepilsoņa statusu, jo viņam «ir pretīga Latvijas pilsonība, kur latviešu neonacisma simbolikai tiek piešķirts valsts simbola statuss». Taču, lai kā kāds gribētu atteikties no savas vienīgās – Latvijas – pilsonības, to izdarīt nevarēs, ja nav vai netiek garantēta citas valsts pilsonība. «Bez pilsonības atstāt nedrīkst,» norāda PMLP. Iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības var noraidīt, ja Latvijas pilsonis nav izpildījis nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.
Apvienotajā Karalistē dzīvojošo, galvenokārt gados jaunu, Latvijas valstspiederīgo vidū pastāv uzskats, ka «ar Anglijas pasi» ir vieglāk atrast darbu, jo pret citas valsts pilsoņiem – darba ņēmējiem ir atklātāka vai slēptāka diskriminācija. Tāpēc, iegūstot dubultpilsonību, viņi apsver iespēju atteikties tieši no Latvijas pilsonības. Ir arī tādi, kuri pilnībā sarāvuši saites ar Latviju un iedzīvojušies citā valstī. PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule vērš uzmanību, ka kādreizējam Latvijas pilsonim, kurš šeit ieradīsies, būs vajadzīga termiņuzturēšanās atļauja, turklāt būs nepieciešams arī pamatojums, kāpēc viņš šeit gatavojas uzturēties. Iespējams, to nezina daudzi no tiem, kas šobrīd kārto Anglijas pilsonību un gatavojas no laba prāta zaudēt Latvijas pilsoņa statusu.
Kopš 2013. gada 1. oktobra Latvijas pilsonības atgūšana nav tik vienkārša kā iepriekš. Ja cilvēks no Latvijas pilsonības ir atteicies, tad ar iesniegumu atjaunot pilsonību vairs nepietiks – būs jānodzīvo pieci gadi Latvijā un pilsonību varēs atgūt tikai naturalizācijas kārtībā.