Veselības inspekcija ir konstatējusi pārkāpumus Bērnu slimnīcā, nesniedzot tūlītēju palīdzību trīs gadus vecam zēnam, kuru kopā ar mammu ātrās palīdzības brigāde no Bauskas naktī nogādāja slimnīcā ar aizdomām par aklās zarnas iekaisumu. Pārbaudes lietas materiālus Veselības inspekcija nosūtījusi Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.
Mazo puisēnu uz slimnīcu atveda ar vēdera sāpēm un augstu temperatūru. Neatliekamās palīdzības nodaļā ārsts bērnu pārbaudīja, bet nekonstatēja tādu saslimšanu, kuras dēļ jāpaliek slimnīcā, piemēram, apendicītu, un teicis, ka ģimene var doties mājās. Ģimenei tomēr izdevies sarunāt vietu Vecāku mājā. Naktī vēders puisēnam sāpējis vēl vairāk un mamma atkārtoti vērsusies pēc palīdzības. Bērnu ievietoja novērošanas palātā, kur viņš pavadīja 24 stundas, taču bērnam kļuva sliktāk. Tikai pēc pēdējās ārstu apskates tika konstatēts, ka bērnam nepieciešama steidzama operācija, jo ir aklās zarnas iekaisums un jau plīsums.
Veselības inspekcija, veicot pārbaudi, secinājusi: zēnam, iestājoties slimnīcā ar noteiktiem simptomiem, ko izstāstīja zēna mamma, netika veikti izmeklējumi diagnozes precizēšanai, un zēns netika stacionēts. Atkārtoti bērnam vēršoties uzņemšanas nodaļā, izmeklējumos konstatēja novirzes no normas, un bērnu ievietoja novērošanas blokā. Ārsti, veicot atkārtotas apskates, nepieaicināja atbildīgo dežūrķirurgu, lai kopā pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu situācijā, kad zēna stāvoklis pasliktinājās. Veselības inspekcijas ieskatā, tie ir rupji veselības aprūpes pārkāpumi. Ārsts pirmajā dienā neveic nekādu izmeklēšanu, nenozīmē ultrasonogrāfiju, lai apstiprinātu diagnozi, bērnu neievieto observācijas nodaļā. Arī nākamajā dienā ārsti neveic pasākumus, lai precizētu diagnozi. Runa ir par diviem ārstiem, kuru vārdus inspekcija neatklāj.
Bērnu slimnīcas pārstāve Dace Preisa norāda, ka slimnīca nav saņēmusi Veselības inspekcijas atzinumu, un tāpēc vakar lūgusi atļauju ar lietu iepazīties. Pirms tam pati Bērnu slimnīca veica pārbaudi un secināja, ka ārsts konkrētā brīdī rīkojies atbilstoši priekšrakstiem, proti, neatliekamās medicīniskās palīdzības etapā ārsts akūtu vēdera ainu nekonstatēja. Pacientam, atrodoties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, visi radītāji liecināja par vīrusa-bakteriālu infekciju, kas neprasa ķirurģisku iejaukšanos un nebija indikāciju bērna ievietošanai slimnīcā. Apendicīta diagnoze ar maza bērna vecumam raksturīgo gaitu apstiprinājās tikai nākamajā dienā, un tad arī notika operācija. Apendicīta klīnika dažādos vecumos ir atšķirīga, un tā diagnostika bērna vecumā ir sarežģīta, jo vispārējie simptomi ir līdzīgi daudzām saslimšanām. «Pacientam, atrodoties atkārtotā novērošanā, bija akūts atzarņa limfātisko mezglu iekaisums, kas biežāk attīstās uz vīrusu saslimšanas fona. Aptuveni 20 procentos gadījumu šī saslimšana pāriet akūtā apendicītā,» skaidroja Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aigars Pētersons.