Nav informācijas par iespējamo kolektīvo atlaišanu uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs"

© F64

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālei nav nekādas oficiālas vai neoficiālas informācijas par iespējamo kolektīvo darbinieku atlaišanu uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs", aģentūru LETA informēja NVA Liepājas filiāles vadītājas vietniece Māra Zeme.

No rūpnīcas vadības nav saņemts nekāds oficiāls paziņojums par darbinieku kolektīvu atlaišanu, uzsvēra Zeme.

Tāpat nav novērots arī uzņēmuma darbinieku pieplūdums NVA filiālē. "Pagājušajā nedēļā pie mums reģistrējušies trīs bijušie uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki, bet par masveida pieplūdumu nevaram runāt," norādīja Zeme. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šonedēļ neviens šī uzņēmuma bijušais darbinieks bezdarbniekos nav reģistrējies. Arī šodien, neskatoties uz vakar televīzijas ziņās izskanējušo informāciju par, iespējams, plānoto rūpnīcas konservāciju un darbinieku atlaišanu, "KVV Liepājas metalurga" darbinieki NVA nav vērsušies. "Pagaidām pie mums viss ir mierīgi," piebilda aģentūras pārstāve.

Savukārt Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, aptaujājot ar nodarbinātības jautājumiem strādājošos ekspertus, noskaidrojis, ka ne pašvaldībā, ne NVA nekāds oficiāls paziņojums par darbinieku kolektīvu atlaišanu nav saņemts.

Kā norādīja Rjabcevs, saskaņā ar Darba likumu šāds paziņojums kolektīvās atlaišanas gadījumā darba devējam rakstveidā gan NVA, gan pašvaldībai ir jāsniedz vismaz 60 dienas pirms plānotās atlaišanas dienas, norādot paredzētās kolektīvās atlaišanas iemeslus, atlaižamo darbinieku skaitu, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto skaitu un laika posmu, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt.

"Lai arī oficiāla paziņojuma nav bijis, pašvaldībā seko līdzi visām ziņām, kas saistītas ar rūpnīcu. Pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējušās ziņas par iespējamu darbinieku atlaišanu ir pietiekami nopietns signāls, tādēļ drīzumā plānota Liepājas pilsētas domes vadības un NVA, kā arī pilsētas Sociālā dienesta vadības tikšanās, lai pārrunātu pašreizējo situāciju nodarbinātības jomā, tai skaitā pieejamo vakanču skaitu uzņēmumos, darba tirgū pieprasītās specialitātes, nepieciešamās pārkvalifikācijas programmas un citus jautājumus," piebilda Rjabcevs.

7.martā Liepājā reģistrētais oficiālais bezdarba līmenis bija 12,1%. Tikpat augsts tas bija arī pirms nedēļas, 29.februārī.

Kā ziņots, Ukrainas "KVV Group" izskata iespēju apturēt AS "KVV Liepājas metalurgs" darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja "KVV Group" preses sekretāre Nataļja Napadovska.

"KVV Group" vadība uzskata, ka situācijā, kad "KVV Liepājas metalurgs" jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

"Tas viss ļoti negatīvi ietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieejamību uzņēmumā, kā arī radīja negatīvu uzņēmuma tēlu. Visi "KVV Liepājas metalurga" lūgumi par uzņēmuma maksātnespējas situācijas novēršanu palika bez nodrošināto kreditoru atbildes," sacīja Napadovska.

Viņa norādīja, ka jau pērn "KVV Liepājas metalurgs" cieta astoņu miljonu eiro zaudējumus, prognozētie 2016.gada zaudējumi esošajā situācijā ir aptuveni pieci miljoni eiro.

"Situācijā, kad turpinās krīze melnās metalurģijas nozarē, bet elektroenerģijas cenas ir divas reizes augstākas nekā vidēji Eiropā, "KVV Liepājas metalurgs" nespēj veikt tērauda kausēšanu un turpināt velmētavas darbu. Šādā situācijā uzņēmuma darbība ir nerentabla," informēja Napadovska.

Kā ziņots, AS "KVV Liepājas metalurgs" 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns "KVV Liepājas metalurga" 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Uzņēmumā veikts audits, un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.

Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurga" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais