Bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa izraisītu saslimšanu skaits
Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.
Katrs trešais bērns, kurš vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Tanita Tamme.
Lai izglītotu sabiedrību par distresa ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī īstenos vairākas informatīvas aktivitātes, tostarp izglītojošu konferenci "Stress bērna dzīvē - klīniskie aspekti". Patlaban mājaslapā "www.stress.lv" ikvienam bez maksas iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.
Pētījumi liecina, ka 10 līdz 25% bērnu pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā. Savukārt speciālistu novērojumi liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšana ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, novērojamas vēdera vai galvas sāpēs, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi.
Palielinoties sliktā stresa ietekmei, bērnu un pusaudžu dzīvē norisinās ne vien fizioloģiskas, bet arī ar emocionālo labsajūtu saistītas izmaiņas - pastiprinās garastāvokļa izmaiņas, pieaug nervozitāte, kā arī paaugstinās bērnu un pusaudžu psiholoģiskais diskomforts, tostarp pasliktinās kognitīvās spējas. Tāpat palielinās arī magnija deficīta draudi, kas vēl vairāk mazina noturību pret stresu un var kalpot kā viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.
Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes daļas vadītāja Ilze Grope akcentēja, lai arī vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir nevis slimība, bet citi faktori, kuru ietekmē šī slimība ir radusies, piemēram, lieli pārdzīvojumi, liela slodze skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz laika virtuālajā realitātē pie datora, viedtālruņa un televizora ekrāna.
Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem ierasts runāt par "izdegšanu", tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas - valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes, savukārt pavisam maziem bērniem - šūpošanās, tādējādi sevi nomierinot, urīna saturēšanas problēmas un fēču aizturēšana, skaidroja Grope.
Izglītojošā konferencē "Stress bērna dzīvē - klīniskie aspekti", kas notiks rīt, 11.martā, plkst.14 Rīgas Stradiņa universitātes aulā, tiks atklāts, kādi ir biežākie bērnu un pusaudžu stresa cēloņi, kā ārstēt distresa radītās sekas un kādus profilaktiskus pasākumus veikt sliktā stresa mazināšanai. Konferenci aicināts apmeklēt ikviens interesents.