Rietumu banka uzprasās uz aizdomām

Rietumu bankas īpašnieki izlēmuši sagādāt sev nevēlamu publicitāti ar bankas izstāšanos no Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA).

Rietumu banka parūpējusies, lai nonāktu līdzās slēgtajai Trasta komercbankai ar to, ka šīs divas bankas ar dažu dienu intervālu pazudušas no LKA biedru saraksta. Trasta komercbanka zaudēja tiesības atrasties asociācijā atbilstoši asociācijas statūtiem, ka tās biedriem vajadzīga komercbankas licence, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) Trasta komercbankai atņēma 3. martā. Rietumu banka par izstāšanos no LKA paziņojusi asociācijai 8. martā. Rietumu banka nevarēja neparedzēt jautājumus, vai saistība starp Trasta komercbankas un Rietumu bankas pazušanu no viena un tā paša Latvijas banku saraksta ir tikpat nejauša sakritība kā abu banku saistība ar saīsinājumu RB, ja atceramies, ka Trasta komercbanka sāka savu darbošanos aiz izkārtnes Rīga bank. Uz šiem jautājumiem nedod nekādu atbildi Rietumu bankas atrakstīšanās par izstāšanās iemesliem. Rietumu banka paskaidro savu lēmumu ar vārdiem, ka «nepieciešams ne tikai attīstīt esošās, bet arī meklēt jaunas starpbanku sadarbības un mijiedarbības formas, tajā skaitā reģionālajā un starptautiskajā līmenī». Tā iespējams cilvēkus mulsināt, uzjautrināt vai tracināt, bet ne padarīt saprotamu bankas lēmumu.

Pavisam nesen publicētajā LKA pārskatā par tās biedru darbošanos 2015. gadā Rietumu banka un Trasta komercbanka ieņēma ekstrēmi pretējas pozīcijas pēc savas pelnītspējas: Rietumu banka ar +74 miljoniem atradās otrajā vietā pēc peļņas lieluma, bet Trasta komercbanka bija pēdējā vietā ar -4,7 miljoniem. Līdzīgi rādītāji šīm bankām bija jau arī 2014. gadā. Tomēr Trasta komercbanka netika slēgta tāpēc, ka tā būtu bankrotējusi vai nonākusi uz bankrota sliekšņa. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Pētera Putniņa vārdiem runājot, «viss, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu problemātiku, bija ārkārtīgi ass jautājums. Banka faktiski bija izsmēlusi to tolerances limitu, ko varētu sagaidīt no FKTK vai ECB.» Tādā gadījumā tiek atcelts iepriekšējais modelis, kā valsts iestādes uzmanīja komercbankas, bet sabiedrība uzmanīja valsts iestādes. Iepriekš bija tā, ka uzraugi traucās uz bankām, kurās jau bija manīta nespēja vai vismaz grūtības izpildīt maksājumu uzdevumus un atdot noguldītājiem depozītus. Publika tad nemitīgi pārmeta banku uzraugiem pārāk novēlotu reakciju. Tagad šīs pretenzijas ņemtas vērā un banku uzraugi reaģējuši apsteidzoši, toties sabiedrībai vairs nav pamata zināt, uz ko uzraugi ir īstenībā reaģējuši. Viņu rīcībai sabiedrība var ticēt vai neticēt tieši tāpat, kā ticēt vai neticēt starptautiskā terorisma pastāvēšanai un cīņai ar to.

Banku uzraudzības tagadējā noslēpumainība paver ceļu visdažādākajiem pieņēmumiem, kas tiek izplatīti arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Konkrētajā gadījumā iepriekš augstus amatus valsts pārvaldē un politikā ieņēmušais Māris Gulbis uzņēmās no TV ekrāna pateikt, ka Trasta komercbankai varot sekot Rietumu banka un ABLV banka (iepriekš Aizkraukles banka). «Rietumu banka ir vērsusies ar iesniegumu Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt šo rīcību saskaņā ar konkrētām Krimināllikuma normām un uzsākt kriminālprocesu,» banka vakar informēja Neatkarīgo. Atkarībā no situācijas M. Gulbja teikto varēs iztulkot gan kā bankas goda aizskārumu, gan kā laba vēlējumu pārliecināt uzraugus, ka Rietumu bankas biznesa pamats nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Latvijas apliecinājums novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bija FKTK priekšsēdētāja Kristapa Zakuļa nomaiņa ar P. Putniņu un ieteikums ECB slēgt vienu no Latvijas komercbankām. Kaut kas šajos notikumos neatbilst Rietumu bankas vēlmēm un LKA solījumiem to nokārtot.