Pensijas: neatkāpjas no domas kompensēt

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrajā galīgajā lasījumā vakar atbalstīja grozījumus pensiju likumā, kas paredz no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Jau šodien paredzēts parlamenta balsojums par šīm izmaiņām, kas, visticamāk, būs pozitīvs, jo politisku nesaskaņu šajā jautājumā nav.

Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017. gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. Pašlaik valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tomēr jāatgādina, ka Saeimas deputāti pašlaik ir vienojušies nevis par izmaiņām attiecībā uz šāgada pensiju indeksāciju, bet gan tikai – nākamā gada. Šogad pensiju indeksācija plānota līdzšinējā kārtībā, un, vērtējot vismaz pašreizējos inflācijas rādītājus, pensijas palielinājums būs neliels. Pensijas pārskatīšanu nedaudz varētu ietekmēt vidējās algas kāpums, ko ņems vērā arī šogad. Neatkarīgā rakstīja, ka Labklājības ministrija jau pagājušajā gadā bija sagatavojusi priekšlikumus, lai jau gan 2015. gadā, gan šāgada pensiju indeksācijā ņemtu vērā 50 procentus no algas indeksa, taču ne valdība, ne Saeima priekšlikumus neatbalstīja, izvēloties citu prioritāti – krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar noraidīja opozīcijas politiķu ierosinājumus, taču, kā atzina komisijas vadītāja Aija Barča, visus priekšlikumus izvērtēs darba grupa, kas strādā pie pensionāru situācijas uzlabošanas. Vēl pensiju likuma grozījumi paredz novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju. Šī norma ir apstrīdēta Satversmes tiesā, tāpēc ar likuma izmaiņām deputāti vēlas mainīt situāciju ātrāk. Grozījumi likumā paredz noteikt piemaksu gadījumā, kad izdienas pensijas apmērs ir bijis lielāks par piešķirto vecuma pensiju. Satversmes tiesā šo normu apstrīdēja, jo pensiju likums paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no laika, kad izdienas pensija piešķirta.

Arī viens no opozīcijas deputātu priekšlikumiem ir saistīts ar Satversmes tiesu. Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs (Saskaņa) un Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai) rosināja likumā noteikt, ka nākamgad jāatmaksā samazinātais pensiju apjoms tiem pensionāriem, kuriem pensijas piešķīra krīzes gados, izmantojot negatīvo pensiju kapitāla indeksu. Satversmes tiesa šo lietu izskatīs rakstveida procesā, vērtējot, vai pensiju likuma 12. panta pirmā daļa, kas paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par 1, atbilst Satversmei. A. Klementjevs piedāvāja Saeimai jau uzreiz mainīt likumu un paredzēt šīs kompensācijas, «apsteidzot tiesu». Daļēji jau Satversmes tiesā apstrīdētā norma ir labota, jo šogad stājās spēkā norma par to, ka šis indekss nedrīkst būt zemāks par 1. Krīzes gados negatīvais indekss skāra vairāk nekā 80 000 pensionāru, un, saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, kompensācijām būtu nepieciešami milzīgi līdzekļi – ap 50 miljoniem eiro.