A/s Latvijas gāze investē tīklu paplašināšanā
Ik gadu a/s Latvijas gāze jaunu sadales gāzesvadu izbūvē un dabasgāzes pieejamības uzlabošanas projektos investē ap miljons eiro. Šogad plānots no jauna izbūvēt 20 km gāzesvada, kas dos iespēju pieslēgties 700 jauniem klientiem, neskaitot pieslēgumus pie jau izbūvētajiem sadales gāzesvadiem.
Ar ko sākt un kā tikt pie gāzes mājsaimniecībām, vairāk skaidro a/s Latvijas gāze Gāzapgādes attīstības departamenta vadītāja Ināra Laube.
– Es noteikti neesmu vienīgā, kura laiku pa laikam iedomājas, ka dabasgāzes pieejamība atrisinātu daudzus komforta jautājumus, it īpaši ziemās. Taču vienmēr prātā ir doma – tas noteikti ir ļoti dārgi, un tālāk šī ideja netiek pat apsvērta. Kā tad īsti ir ar iespējām pieslēgties gāzesvadam, un cik tas izmaksā?
– Katrs gadījums ir atsevišķi skatāms un atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā attāluma no esošā sadales gāzesvada. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi pieslēguma maksu, kas mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 6 m3/h ir noteikta 1203,95 eiro apmērā.
Ja pieslēgums tiek veidots a/s Latvijas gāze investīciju objektu sastāvā, tad jaunie klienti pieslēguma maksu var segt ar dalīto maksājumu sešu mēnešu laikā. Orientējoši šī summa atbilst apmēram 30% no izmaksām, ko investējusi Latvijas gāze. Papildus klientam jārēķinās ar pievada izbūves izdevumiem, kas tiešā veidā saistīti ar attālumu līdz gāzes sadales tīklam, kā arī gāzes apkures katla iegādei un centralizētās sistēmas izbūvei nepieciešamajiem līdzekļiem. Ļoti aptuveni saskaitot visus iepriekšminētos izdevumus, kopējās izmaksas sasniedz četrus līdz septiņus tūkstošus eiro. Gāzesvada pievada projektēšanu un būvniecību drīkst veikt tikai konkrētajā jomā sertificētas personas. A/s Latvijas gāze speciālisti piedalās gāzesvadu būvniecības procesā, uzrauga būvdarbus un paraksta atzinumu par izbūvētās sistēmas gatavību pieņemšanai ekspluatācijā. Atzīmēšu, ka ar katru gadu pievada izbūves cenas kāpj – tas saistīts ar vispārējām tendencēm būvniecības nozarē.
– Vai Latvijas gāze par saviem līdzekļiem neveic tīklu paplašināšanu, kas samazinātu izdevumus par pieslēgumu, tajā skaitā pievada izbūvi, potenciālajiem patērētājiem?
– Uzņēmums ir izstrādājis gazifikācijas stratēģisko plānu un ik gadu gāzes apgādes sadales tīklu attīstībā un paplašināšanā investē ap miljons eiro. Pirms investīciju plāna pieņemšanas, mēs ļoti rūpīgi apzinām potenciālo pieslēgumu skaitu un patēriņu. Vislielāko uzmanību vēršam uz teritorijām, kuru iedzīvotāji personīgi vai ar trešās personas starpniecību – kooperatīva valdi, pašvaldību vai citām struktūrām – ir izteikuši vēlmi izmantot dabasgāzi. Pēdējos gados vērojama tendence: bijušo mazdārziņu kooperatīvu teritorijas attīstās – top jaunas privātmājas, kas no vasarnīcām pārtop par patstāvīgu dzīvesvietu. Līdz ar to šo teritoriju iedzīvotājiem vajag gan labas ielas un apgaismoju, gan ūdensvadu un kanalizāciju, gan gāzi, jo tā ir ļoti laba alternatīva centralizētajai apkurei.
– Lūdzu, mazliet precīzāk – kurās teritorijās pēdējos gados ir veiktas investīcijas tīkla paplašināšanā un kur tas gaidāms tuvākajā laikā?
– Viens no aktuālākajiem projektiem ir Dārziņu gazifikācija, kura sākusies jau 2006. gadā. Šo iespēju deva realizētie TEC projekti, kam bija nepieciešama dabasgāzes padeve. Izmantojot radušos iespēju, jauni sadales tīkli tika veidoti arī Dārziņos – 2011. gadā gāzesvadu izbūvēja Taisnā ielā un pakāpeniski paplašinājās arī citās ielās. Līdz šim Dārziņos ir izbūvēti deviņi kilometri gāzesvada, kas dod iespēju pieslēgties 500 klientiem. Šogad darbs turpinās un Latvijas gāze Dārziņos realizēs projektus, kuru ietvaros tiks izbūvēti vēl seši kilometri.
Atzīmēšu, ka izmaiņas Būvniecības likumā un speciālajos būvnoteikumos radījušas papildu birokrātiju būvprojektu izstrādē un saskaņošanā ietekmēja pagājušajā gadā uzsākto projekta termiņus, tāpēc šopavasar tiks pabeigts jau pērn iesāktais projekts – līdz jūnijam gāzesvads tiks nodots ekspluatācijā, un klienti, kuri līgumus noslēguši vēl pagājušajā gadā, varēs sākt izmantot dabasgāzi. Vienlaikus ir uzsākts un plānots pabeigt šim gadam paredzētā projekta turpinājums. Ceram, ka projekts neaizkavēsies.
– Vai arī citās Latvijas vietās ieplānoti līdzīgi investīciju projekti kā Dārziņos?
– Jā, jau vairākus gadus strādājam Carnikavas novadā – investējam vairāku Garciema kooperatīvo dārzkopības sabiedrību gazifikācijas projektos. Carnikavas novadā gazifikācijas process ir uzsākts 2009. gadā un šo gadu laikā sadales gāzes vada būvniecībā ir investēts miljons eiro. Šobrīd Garciemā, Mežciemā un lielā daļā tā sauktās vecās Carnikavas ir pieejami gāzes sadales tīkli.
– Cik aktīvi cilvēki izmanto iespējas pieslēgties gāzesvadam?
– Savulaik mēs nebijām pārliecināti, ka cilvēki ir gatavi maksāt pieslēguma maksu, tomēr tagad prakse pierāda, ka cilvēki novērtē gāzesvada klātbūtni mājās, jo gāze salīdzinājumā ar citiem energoresursiem vēl arvien ir ērtākais un nebūt ne dārgākais kurināmā veids. Laba siltumsūkņa izbūve izmaksā ap astoņiem līdz desmit tūkstošiem eiro, lēti nesanāk arī sašķidrinātās gāzes apkures sistēma, turklāt tā pakļauta vairākiem riskiem – gāze var pietrūkt visaukstākajā ziemas dienā. Turklāt bieži vien sašķidrinātās gāzes sistēmas ļoti aukstā laikā nestrādā, kā gribētos. Komforta ziņā līdzvērtīga ir elektriskā apsilde, taču elektrības izmantošana ir ļoti dārga.
– Vai interese ir arī rūpniecības uzņēmumiem?
– Jā, pēdējā laikā visbiežāk tās ir zemnieku saimniecības, kuras attīsta graudu apstrādi – respektīvi, būvē kaltes. Tāpat gāzi pieprasa koģenerācijas stacijās, kur lietderīgi tiek izmantots gan saražotais siltums, gan elektroenerģija, ko visbiežāk izlieto pašpatēriņam – peldbaseinu, slidotavu un citu objektu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Runājot par rūpniecības uzņēmumiem, jāatzīmē Rēzeknes pašvaldība, kas par saviem līdzekļiem ir izbūvējusi gāzesvadu Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Pagaidām gan jaunajā gāzesvadā gāze neplūst, jo nav patērētāju, taču tas ir labs pamats uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknē.
– Drīzumā ieplānota gāzes tirgus atvēršana – kā tā atsauksies uz gāzes cenu?
– Šobrīd ir grūti prognozēt, kā tieši pati liberalizācija ietekmēs gala cenu, jo jebkurā gadījumā būtiskāko lomu spēlē globālie procesi, nevis konkurence iekšējā tirgū. Būtisku lomu vēl joprojām spēlēs naftas cena, ieguves apjomi, tirgus attīstība Eiropā, ASV un strauji augošajos reģionos Āzijā. Piemēram, Lietuvā dabasgāzes piegādes cena no Norvēģijas tiek indeksēta saskaņā ar Lielbritānijas tirgus cenām un tam nav tiešas saistības ar Baltijas tirgu. Šobrīd mēs novērojam ievērojamu naftas cenu un dabasgāzes cenu samazinājumu, un, visticamākais, salīdzinoši zems cenu līmenis saglabāsies arī gadus uz priekšu. Ja arī nākamgad pēc tirgus atvēršanas cenas mainīsies – pieaugs vai samazināsies, pirmām kārtām tas jau būs atkarīgs no globālajiem procesiem.
– Kāda ir kopējā tendence: vai pieprasījums pēc dabasgāzes mājsaimniecībās pieaug vai krīt?
– Kopš 2008. gada krīzes, sākot ar 2009. gadu, jaunu pieslēgumu skaitam ir pieauguma tendence. Respektīvi, katru gadu klientu skaits pieaug vidēji par 100 klientiem un pērn sasniedza 1622. Vienīgi 2014. un 2015. gada rādītāji ir praktiski vienādi.
Atzīmēšu, ka Rīgas un Pierīgas, tajā skaitā Babītes, Stopiņu, Mārupes, Carnikavas, klienti sastāda ap 70% no kopējā klientu skaita. Lielākoties tie ir jau pieminēto dārzkopības sabiedrību teritorijās dzīvojošie un jauno privātmāju ciematu iedzīvotāji.
Gribu uzsvērt, ka gazifikācijas procesā daudz atkarīgs no sadarbības ar vietējo pašvaldību – piemēram, Carnikavas, Mārupes, Salaspils un Stopiņu pašvaldības ir ļoti pretimnākošas. Līdz ar to projektu saskaņošana un realizācija šeit ir salīdzinoši vieglāka.
Aktīvi gāzei pieslēdzas arī Jūrmalas iedzīvotāji. Kopumā jūrmalnieki sastāda ap 15% no kopējā klientu skaita. Šobrīd aktuālākie projekti ir no Rīgas tālākajā daļā: Asari, Pumpuri, Melluži, Valteri. Savukārt Dubultos, Dzintaros, Majoros un citos Jūrmalas prestižākajos rajonos, kur vecās vasarnīcas pārtop par lielām villām, bieži vien nepieciešami gāzesvada pārbūves darbi, jo esošā gāzesvada kapacitāte neatbilst pieaugošajam pieprasījumam.
Nevar teikt, ka citās Latvijas pilsētās nekas nenotiek – pagājušajā gadā daži objekti bija Liepājā, savukārt Daugavpilī pēc pašvaldības iniciatīvas tika gazificēts Stropu rajons. Interese par dabasgāzi ir arī Jelgavā.
Kā viens no aktuālajiem projektiem jāpiemin arī Ragaciema gazifikācijas nākamais posms. Pagājušā gada sākumā gāzesvadu izbūvējām pār Starpiņupīti, kas dod iespēju attīstīt gāzes sadales tīklu visā Ragaciema teritorijā.
– Vai gāzes pieslēgumam var pieteikties jebkurš?
– Pieteikties gāzesvada pieslēgumam var ikviens interesents – fiziska vai juridiska persona, tajā skaitā vecās un jaunās apbūves māju un dzīvokļu īpašnieki. Kopumā visi Latvijas gāzes investīciju projekti sākotnēji ir balstīti uz nekustamo īpašumu īpašnieku pieteikumiem. Pirmo informāciju par iespējām un izmaksām var iegūt, nosūtot pieteikumu mūsu mājaslapā. Mūsu speciālisti izskata katru pieteikumu un sniedz atbildi. Ja redzam, ka no vienas teritorijas tiek saņemti vairāki pieteikumi, apzinām arī citus potenciālos klientus, izsūtām piedāvājumus un informējam par visu, kas saistīts ar gāzesvada būvniecības iespējamību un pieslēgumu izmaksām. Bieži vien nostrādā kaimiņu faktors – ja viens uzzina, ka kaimiņam būs gāze, tad otram arī uzreiz vajag. Atzīmēšu, ka mūsu mājaslapā rubrikā Jaunie pieslēgumi ir pieejama interaktīvā karte, kurā uzskatāmi var redzēt , kur atrodas aktīvie investīciju projekti un kur tas šobrīd ir būvniecības vai projektēšanas stadijā. Tajās teritorijās, kur gāzesvads izbūvēts senāk, pagaidām nav iespējams attālināti apskatīt potenciālo pieslēguma vietu, bet, atsūtot pieteikumu, mūsu speciālisti sagatavos izsmeļošas atbildes. Drīzumā plānojam mājaslapā atvērt arī šādu karti un ikviens e-vidē varēs apskatīties, kur kas atrodas, un izvērtēt savas iespējas pieslēgumam.
Pirms iegādāties īpašumu, kurā minēts pieslēgums gāzesvadam, iesakām par to pārliecināties mūsu uzņēmumā, jo ne vienmēr pārdevēja teiktais atbilst patiesībai. Gadās, ka nākotnē ieplānotais gāzesvads tiek pozicionēts jau kā realitātē pastāvošs.
– Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai no pieteikuma Latvijas gāzē tiktu pie siltuma?
– Process ir sarežģīts un laika ietilpīgs, tāpēc ir jārēķinās, ka pieslēguma izbūve, sākot no projektēšanas, līdz gāzes plūsmai līdz apkures katlam var prasīt no trīs līdz sešiem mēnešiem pieslēgumam pie esoša gāzesvada un ne mazāk kā pusotru, reizēm divus gadus jaunu sadales gāzesvadu būvniecībai. Tas ne tik daudz ir saistīts ar Latvijas gāzes speciālistu darbu, cik ar likumdošanā paredzēto birokrātiju. Jāatzīst, ka birokrātiskais slogs kļūst arvien lielāks un prasa arvien vairāk laika. Tāpēc iesakām jau laikus vērsties mūsu uzņēmumā, izzināt visus par un pret un pieņemt lēmumu. Jo ātrāk tiks uzsākta procedūra, jo ātrāk savā mājoklī varēsiet izmantot dabasgāzi.
UZZIŅAI
Ar Latvijas gāzes pārstāvjiem varēs tikties:
• Zemgales uzņēmēju dienās 2016 Zemgales olimpiskais centrs Jelgavā, 29.–30. aprīlis
• Vidzemes uzņēmēju dienās 2016 Valmieras kultūras centrs, 20.–21. maijs
• Kurzemes uzņēmēju dienās 2016 Liepājas olimpiskais centrs, 27.–28. maijs .