Virsrakstā izteiktais apgalvojums, protams, ir provokatīvs un pārāk tiešs, taču daudz neatšķiras no tā, ko mēģina panākt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Inspekcijas vadītājs Juris Dambis Saeimas deputātiem ierosināja izpētīt iespēju neapsaimniekotus valsts kultūras pieminekļus atsavināt bez maksas. Pašlaik likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību šāda iespēja ir paredzēta, taču – tikai samaksājot kompensāciju īpašniekam. Ja kultūras pieminekli atsavinātu bez atlīdzības, tad īpašnieks lieki neriskētu ar savu īpašumu, pamato J. Dambis. Viņa ierosinājums Saeimas deputātiem ir starptautiski atbalstīts – arī Eiropas arhitektūras konvencijas 4. pants noteic, ka neapsaimniekotus kultūras pieminekļus var atsavināt, tikai nav precizēts, vai tas jādara bez atlīdzības vai pret samaksu, tātad – interpretējama norma.
Pašlaik tik drakoniski inspekcija rīkojusies nav, taču pirms pāris gadiem tās pacietības mērs bija pilns un Kuldīgas pils dzirnavu īpašniekiem tika piedraudēts uzsākt atsavināšanas procesu. Uzreiz pēc tam dzirnavas ieguva citu īpašnieku un avārijas stāvoklis tika novērsts. Atjaunot kultūrvēsturiskās ēkas ir dārgi, ilgi un piņķerīgi. Iespējams, tāpēc tajās kā uz burvja mājienu izceļas ugunsgrēki, piemēram, Rīgā, Hamaņa muižā, Marijas ielā 6, K. Valdemāra ielas koka apbūvē. "Jābūt instrumentiem, lai pret bezkaunīgu kultūrvēsturiskā mantojuma postīšanu cīnītos. Ja tiesā varam pierādīt, ka notikusi tīša bojāšana, tad atsavināšana būtu, manā skatījumā, godīgs risinājums. Jo kultūras mantojums pieder visai sabiedrībai," saka J. Dambis.
J. Dambis raksturo, ka pašlaik esot graustu miljonāri, kuri uzpērk pussabrukušus kultūras pieminekļus uz vērtīgas zemes un apzināti noved līdz kliņķim, piemēram, tie piepeši nosvilst. Diemžēl pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par kultūras pieminekli, kurš netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Tāpēc viņš rosina pārdalīt nekustamā īpašuma nodokli: ja īpašnieks ilgstoši nerūpējas par kultūras mantojumu, īpašuma nodokli varētu palielināt; tam, kurš rūpējas, – samazināt.
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) nāk klajā ar ieceri ieviest īpašuma apdrošināšanu, tad nebūšot iespēju kultūrvēsturisku ēku apzināti novest līdz sabrukšanai vai pieļaut tās nodedzināšanu, kā noticis ar Hamaņa muižu Pārdaugavā.
J. Dambis ierosina šķietami ķecerīgu ideju – ja kultūrvēsturiskās ēkas par vienu latu pārdotu cilvēkiem, kuri tās atjaunotu un pēc tam izmantotu savām vajadzībām, turklāt noteiktu viņiem striktas restaurācijas prasības un termiņus, tad tas būtu izdevīgi visiem. "Šobrīd uz tādiem īpašumiem pieteikušās personas, kuras vēlas zemi, nevis kultūrvēsturisku pieminekli. Un ar viņiem ir grūti cīnīties," atzīst J. Dambis.
Piemēram, Jūrmalā ļoti nolaistu objektu skaits ir apmēram divi procenti no visiem, kas atbilst kultūrvēsturiskā statusam, bet Rīgā divi līdz nepilni trīs procenti. Ik gadu to skaits papildinās par vienu līdz diviem procentiem. "Daudz nav, bet kultūras mantojumam tas ir zaudējums," konstatē J. Dambis.
Pirms dažiem gadiem, kad galvaspilsētā pastiprināti dega koka nami, inspekcija panāca grozījumus likumā: ja Rīgas vēsturiskajā centrā iet bojā kultūrvēsturiska ēka, tās vietā atļauts būvēt tāda paša apjoma un materiāla ēku. Līdz ar to īpašnieki vairs nav ieinteresēti nosvilināt "neperspektīvu koceni", vietā uzceļot, piemēram, pelnošu lielveikalu.