Rīgas Šķirotavas stacija tagad ir pasaulē unikāla vieta, kur dzelzceļa kravas uz 1520 milimetru sliežu platuma ceļiem šķiro pēc Eiropas Savienības standartiem.
Dzelzceļa kravu šķirotavas bija pierasts atpazīt pēc skaļajiem blīkšķiem, ar kādiem no kalna palaistie izformējamā dzelzceļa sastāva vagoni atsitās pret stāvošajiem vagoniem uz tām sliedēm, uz kurām tika formēts jauns vagonu sastāvs. No kalna palaisto vagonu ātruma samazināšanu veica kurpju licēji – cilvēki, kuri kurpēm attāli līdzīgus dzelzs veidojumus ar ķekšiem pabāza zem kustībā esošo dzelzceļa vagonu riteņiem. Par šādu Rīgas šķirotavu Neatkarīgā rakstīja 2011. gada 30. septembrī, tāpēc, ka iepriekšējā dienā uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) bija paziņojis par Šķirotavas stacijas rekonstrukcijas sākumu. Ar atklāšanas lentītes griešanu vakar tika apliecināta rekonstrukcijas projekta izpilde.
Tagad ikviens var pārliecināties par vagonu šķirošanu bez jebkādiem blīkšķiem, kaucieniem un šņācieniem, kādus izraisīja desmitiem un simtiem tonnu smago konstrukciju kustība un sadursmes. Ir likvidētas visas 26 darba vietas kurpju licējiem. Vagonu kustību aprēķina dators, no kura tiek dotas komandas mehānismiem, kas ar sliežu augstuma un izvietojuma maiņu aizvada katru vagonu precīzi līdz tam paredzētajai vietai. Kamēr vācu firmas Siemens uzstādītā tehnika darbojas, cilvēkiem vispār nav jābūt šķirotavas sliežu ceļu laukumā.
Projekta kopējās izmaksas sasniegušas 40,3 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonds apmaksājis 24 miljonus; LDz uz sava rēķina ieguldījis 9,5 miljonus, Latvijas valsts piemaksājusi 6,8 miljonus. Jaunās sistēmas atklāšana iekrīt laikā, kad dzelzceļa kravu apjoms Latvijā sarūk. ES un Latvijas valsts finansiālais atbalsts nodrošina LDz reālu ieguvumu jebkurā gadījumā, jo sliežu un pārmiju nomaiņa būtu bijusi jāizdara, jo dzelzceļa vagonu iekustināšana un bremzēšana neapšaubāmi deldē metālu un prasa regulāri atjaunot tā konstrukcijas. Savukārt padomju laika konstrukcijas atjaunot būtu apmēram tas pats, kas uzturēt pagājušā gadsimta 70. gadu telefonus un televizorus nevis kā muzeja eksponātus, bet saziņas līdzekļus.
Šķirotavas stacijas jauda nav tieši samērojama ar šķirojamo vagonu daudzumu, jo tas mēdz būtiski mainīties. Latvijā apkalpoto dzelzceļa kravu daudzums tonnās mēdz svārstīties amplitūdā 50 +/– 10 miljonu gadā, bet mēnešu svārstības varētu izteikt ar 4 +/– 2 miljoniem tonnu. Šķirotava ir gatava apkalpot kravu iespējamo maksimumu, kas sevišķi būtiski ir krītošā tirgū, kad kravu īpašnieki var izvirzīt papildu prasības viņu kravu apstrādes ātrumam un saudzējošam režīmam, ar kādu Rīgas Šķirotava tagad izceļas visā 1520 milimetru sliežu ceļu platuma telpā.