Tieslietu ministrija sabiedriskai pilnveidošanai nodevusi likumprojektu Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums. Tulkojumā no politkorektas ierēdņu valodas tas nozī-mē – Latvijā sievietēm publiskās vietās nebūs nēsāt burkas, nikābus un citus islāmticīgo apģērbus vai lakatus, kas aizsedz seju. Ja vīram dikti vajag, drīkstēs mājās vai mošejā aizsegties.
Musulmaņu vīriešu kuplās bārdas gan pagaidām tiek liktas mierā, kaut gan arī tās traucē nolasīt sejas mīmiku, un tieši traucēta komunikācija starp sabiedrības locekļiem ir minēta kā galvenais pamatojums likuma nepieciešamībai. Likumprojekta sagatavotāja Jekaterina Macuka paziņojumā par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā sniedz šādu skaidrojumu: «Aizsedzot seju, daļa no saziņā saņemamas informācijas zūd, no kā var pasliktināties komunikācija starp sabiedrības locekļiem. Persona, kurai seja pilnībā aizsegta ar apģērbu, var tikt uztverta kā tāda, kurai ir ko slēpt, t.i., var tikt uztverta kā apdraudējums, jo tā slēpj savu identitāti no sabiedrības. Minētais var izraisīt konfliktsituācijas sabiedrībā, veicināt diskrimināciju pret personām, kuras nēsā seju aizsedzošo apģērbu, kā arī radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā. Lai nodrošinātu Latvijas kultūrvidei atbilstošas uzvedības normas, kā arī ievērotu specifisko nacionālo kontekstu attiecībā uz sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, likumprojektā tiek paredzēts ierobežojums attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu publiskās vietās.»
Tieši musulmaņu piekoptā sejas aizsegšana likumprojektā netiek kā īpaši izcelta. Varētu domāt, tas tādēļ, lai starptautiskā sabiedrība Latvijai nepārmestu islāmticīgo diskrimināciju. Tomēr Tieslietu ministrijas pamatojums ir cits: ir izstrādāts viens universāls likumprojekts, «lai izvairītos no situācijas, kad katru reizi, rodoties specifiskai vajadzībai ierobežot kāda konkrēta veida seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu publiskajā telpā, tiktu izdots atsevišķs normatīvais akts». Ar migrantiem Latvijā var ierasties atkal kāds jauns sejas aizklāšanas veids, ko īsteno kāda cita dieva vai reliģijas vārdā. Šāda iespēja saskaņā ar likumprojektu vairs nebūtu iespējama.
Toties pašsaprotamas situācijas, kad cilvēkiem sejas jāaizklāj dažādu objektīvu iemeslu dēļ, padarītas par likumā atrunātiem izņēmuma gadījumiem. Ārsti, motociklisti, karavīri, ķekatas, briesmīgs sals, profesionālo pienākumu izpilde, māksla, svētki, sports u.c. – tie visi tagad būs izņēmumi, kam sejas aizsegšana atļauta.
Te gan jāpiebilst, ka likumprojektā vēl ir iespējamas izmaiņas. Uz piedalīšanos tā izstrādē Tieslietu ministrija līdz 26. martam uzaicina pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus. Ja kādam ir labas idejas, kā likumprojektu uzlabot, tās iesniedzamas ministrijas mājaslapā norādītajā kārtībā. Pēc tam rezultāti tiks apkopoti, likumprojekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc tālākas procedūras Ministru kabinetā iesniegts Saeimā.
Ja par formu un vārdiem, kādos ietērpts burku aizliegums, var diskutēt, tad attiecībā uz likumprojekta būtību Latvijas sabiedrības vairākumam ir atbalstošs viedoklis. To rāda kompāniju TNS Latvia un LNT veiktā sabiedriskās domas aptauja. Likumprojekta izstrādi neatbalsta tikai 16% respondentu. Savukārt 77% to atbalsta, acīmredzot uzskatot, ka burkas un nikābi Latvijā nav valkājami. Kāds varētu būt iespējamais administratīvais sods par topošā likuma pārkāpšanu, juristi vēl domā.
Jāatgādina, ka diskusiju par iespējamu aizliegumu musulmaņu tradicionālā apģērba lietošanai pērn uzsāka Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viens no apsvērumiem bija drošība – maisveidīga kleita var maskēt spridzekļu jostu, bet aizklāta seja slēpt nelāgus nodomus.