Neapmierinātība – liela, bet demisijai neredz jēgu

«Negāciju kritiskā masa veselības aprūpē sasniegusi tādu pakāpi, kad vairs neklusē ne mediķi, ne pacienti. Klusē vienīgi politiķi,» Neatkarīgajai, vērtējot pašreizējo situāciju veselības aprūpē, saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Lai gan nesaudzīgi kritizējusi veselības ministra Gunta Belēviča darbu visu iepriekšējo gadu, arodbiedrība nav to mediķu organizāciju vidū, kas gatavotos vākt parakstus G. Belēviča demisijai, jo «būtu netaisnīgi par pēdējos gados samilzušajām problēmām vainot vienīgi ministru».

Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kuru veselības ministrs bija aicinājis sev par padomnieku, vakar paziņoja, ka ir mediķu grupas vai organizācijas, kuras sākušas parakstu vākšanu par ministra demisiju, tiesa, nenosaucot nevienu organizāciju vārdā. Pēc pārmetumiem, kritikas un pat apvainojumiem publiskajā vidē nebūtu brīnums, ja kāda mediķu vai drīzāk pacientu organizācija sāktu šādus parakstus arī vākt, taču Neatkarīgās uzrunātās biedrības, organizācijas atzīst: lai arī veselības ministra rīcība nereti nepatīk, bieži ir nesaprotamas rosinātās reformas un trūkst konsekvences darbībā, demisija pati par sevi neko neatrisinās. Atšķirībā no iepriekšējās valdību veidojošās partijas Vienotība politiķiem, kuri ir aizmirsuši, ka veselības nozari vadīja tieši šī partija, pacienti un ārsti atgādina: kopš krīzes gadiem veselības aprūpes finansējums tikai samazinājies, un kvotas, rindas pēc konsultācijām un izmeklējumiem ir visu pēdējo gadu liga.

Sistēma dehumanizēta

Mediķu arodbiedrība iepriekš ministru ir nesaudzīgi kritizējusi, taču, panākot konstruktīvu sarunu par mediķu atalgojuma palielināšanu šāgada budžeta sagatavošanas laikā, arodbiedrība kritiku nekoncentrē tieši ministra virzienā. Tā uzskata, ka atbildība jāuzņemas visai valdībai un visiem to veidojošajiem politiskajiem spēkiem. «Veselības jomā ir objektīvas problēmas, kuru pamatcēlonis ir nepietiekamais finansējums, – tieši tas, un nevis šis vai cits ministrs, ir iemesls garajām rindām pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, pacientu augstajiem līdzmaksājumiem un arī lielajai slodzei medicīnā strādājošajiem, īpaši visā neatliekamās palīdzības jomā slimnīcu uzņemšanas nodaļās,» saka arodbiedrības vadītājs V. Keris, «šī situācija nav normāla, tā ir dehumanizēta, un visas šīs negācijas nāk pāri medicīnas darbiniekiem.» V. Keris paskaidro: mediķiem joprojām jāstrādā krīzes situācijā, un papildus viņiem tiek uzlikti arvien lielāki birokrātiski žņaugi – lūk, ārstējiet, bet atcerieties, ka naudas nav. Kuram šādā situācijā jāuzņemas atbildība par pacienta ārstēšanu? Krīzes situācijā jādzīvo arī pacientiem, kuriem jābaidās – saukt ātro palīdzību vai nesaukt, braukt uz slimnīcu vai nebraukt, vai spēšu samaksāt? «Un par šo atbildība jāuzņemas vadošajiem politiķiem, nevis vienam ministram, jo situācija par kritisku izveidojusies ne jau viena gada laikā,» saka V. Keris. Viņaprāt, ministrs ir kā «aizsegs nekā nedarīšanai, un, kamēr viņš būs pirmajā rindā, viņu izmantos kā zibensnovedēju».

Dosies pie premjera

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir paudusi neapmierinātību ar veselības ministra darbu un nevēlas pakļauties virknei ministra ierosmju – ne eveselībai, ne jaunajiem laboratorisko izmeklējumu noteikumiem, kā arī vēl pieprasa algu pieaugumu. Taču, kā saka asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, ministra demisiju neprasīs. Tā vietā mediķi gatavo vēstuli premjerministram, lai nepastarpināti izklāstītu savu viedokli. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ministru atbalsta, jo ir panākusi ministra atbalstu vairāku sev svarīgu jautājumu risināšanai. Arī neviena ārstu onkologu asociācija neredz jēgu ministra demisijai pašlaik – tās gan ir kritizējušas ministru par Onkoloģiskās modrības gadā nesasniegtajiem reāliem rezultātiem, taču atkāpties no amata neprasa.

Atrod kopīgo

Latvijas Ārstu biedrība savukārt veselības ministru vakar informēja par vairākiem aktuāliem jautājumiem, kuri steidzami jārisina, viens no tiem zīdaiņu un māšu mirstība, kur Latvijā augstākie rādītāji Eiropā. Vienīgais, kam Ārstu biedrība kategoriski nepiekrīt, ir Veselības ministrijas iniciatīva jauno ārstu – rezidentu apmācībā ieviest noteikumu par obligātu darbu valsts labā reģionos. «Jā, ministra darbība nereti ir svaidīšanās no vienas ieceres pie otras, taču, ja katastrofāli trūkst naudas, nozari sekmīgi vadīt nevar,» secina V. Keris. Pacientu organizācijas veselības ministru kritizē par nekonstruktīvu un haotisku darbību, taču demisiju vismaz pagaidām neprasa.