Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankas bargāk sodīt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.
Iepriekš 2014.gadā maksimālie bankām piemērojamie naudas sodi tika paaugstināti līdz 10% no juridiskās personas apgrozījuma iepriekšējā gadā un līdz pieciem miljoniem eiro pret fiziskām personām.
Izskatīšanai šodienas valdības sēdē iesniegti Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas paredz par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā palielināt bankām piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem pārskatiem.
Vienlaikus arī palielināts iespējamais maksimālais soda naudas apmērs no 142 300 eiro līdz pieciem miljoniem eiro. Grozījumi paredz: ja 10% no kopējā gada apgrozījuma ir mazāk par pieciem miljoniem eiro, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs tiesīga uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro.
FKTK būs tiesīga piemērot par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro, piemērot soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram, kā arī piemērot Kredītiestāžu likuma 113. un 196.pantā minētās sankcijas un pasākumus, piemēram, izteikt brīdinājumu, noteikt kredītiestādes tiesību un darbības ierobežojumus u.c.
Likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka nepieciešams palielināt naudas sodus par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā gan tāpēc, ka daļa Latvijas finanšu sektora apkalpo nerezidentus un šādu klientu apkalpošana ir saistīta ar paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, gan arī starptautiskā novērtējuma dēļ.
Sankciju paaugstināšana nepieciešama, lai nodrošinātu FKTK tiesības gadījumos, kad konstatēti būtiski pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanā, piemērot efektīvas un atturošas sankcijas.
Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas noteikumiem un "Financial Action Task Force" jeb FATF rekomendāciju, kas paredz, ka valstīm jānodrošina efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas pret personām, kas nepilda prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Sankcijām jābūt piemērojamām ne vien finanšu iestādēm, bet arī to direktoriem un augstākajai vadībai.
Vienlaikus arī izstrādāti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz noteikt bankām pienākumu izstrādāt personas un valdes locekļa, kas atbildīgs par minētā likuma prasību ievērošanu, piemērotības novērtēšanas politiku un dokumentēt atbildīgās personas novērtējumu, kā arī procedūrās skaidri norādīt atbildīgo personu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pilnvaru un pienākumu sadali un kārtību, kādā tiek nodrošināta atbildīgo personu darbības uzraudzība. Tādējādi tiks nodrošināts, ka atbildīgajai personai ir atbilstoša profesionālā pieredze un izglītība, lai izpildītu tai uzticētos pienākumus un nodrošinātu iestādes darbības atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.
Spēkā esošā Kredītiestāžu likuma 198.panta desmitās daļas 2.punkta redakcija paredz FKTK tiesības par dažādiem pārkāpumiem uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Turklāt spēkā esošā redakcija nav attiecināma tikai uz padomes un valdes locekļiem, jo norma nosaka vienīgi pārkāpumu veidus, par kuriem piemērojamas sankcijas, bet nenosaka atbildīgās personas, kurām sankcija var tikt piemērota. Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz, ka FKTK ir tiesības uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Atbildīgā persona tiks noteikta, vērtējot konkrētos faktiskos apstākļus.
Kredītiestāžu likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka paredzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas prasības, kādas izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām, un ir nepieciešams izvērtēt šo personu profesionālās pieredzes un izglītības piemērotību tām uzticēto pienākumu veikšanai.
Paredzēts izdarīt grozījumus FKTK noteikumos "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi", lai noteiktu iesniedzamos dokumentus, uz kuru pamata tiks vērtēts jēdziens "attiecīga profesionāla darba pieredze". Jēdzieni "attiecīga profesionāla darba pieredze" un "kompetents finanšu vadības jautājumos" tiks vērtēti, ņemot vērā vairākus apstākļus, piemēram, iestādes lielums, iestādes klientu riska profils, iestādes iekšējās kontroles sistēmas uzbūve un atbildības sadalījums.
Paredzēts, ka kredītiestādēm sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās būs jānodrošina, lai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas atbilst jaunajām likuma prasībām.
Lai Kredītiestāžu likuma grozījumi stātos spēkā, tie ir jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.