Daļa skolēnu jau 13 gadu vecumā pamēģinājuši lietot alkoholu

Aptaujājot vairāk nekā pusotru tūkstoti septīto klašu skolēnu 50 Latvijas skolās, atklājies, ka 43% no viņiem alkoholu ir pamēģinājuši vismaz vienu reizi, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā.

Kā aģentūru LETA informēja biedrības "Go Beyond" pārstāve Marta Kāle, biedrība pagājušā gada rudenī sāka pētījumu "Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā" un tas kopumā paredzēts trīs gadu garumā.

2015.gada rudenī pētījumā dalību sāka 50 Latvijas skolas. Pirmajā pētījuma kārtas aptaujā piedalījās 1753 7.klases skolēni, lielākoties (78,3%) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7.klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas.

Pētījuma dati rāda, ka 43% skolēnu šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši vismaz vienu reizi, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā.

No pētījumā aptaujātajiem 1753 jauniešiem alkoholu nelieto 674 bērni, alkoholu mēģinājuši lietot 756 bērni, bet alkoholu lieto 324 bērni.

Tāpat atklājies, ka enerģijas dzērienus lieto 88% alkohola lietotāju un 39% alkohola nelietotāju. Līdzīga aina novērojama arī attiecībā uz smēķēšanu.

Savukārt attiecībā uz narkotikām 98% no alkohola lietotājiem ir norādījuši, ka nekad nav mēģinājuši narkotikas, savukārt tie, kas alkoholu nekad nebija lietojuši, šādi atbildēja 94% gadījumu.

Kopumā narkotikas ir pamēģinājuši 3% no tiem, kas alkoholu nekad nav lietojuši, 1% no tiem, kas alkoholu lieto, un 11% no tiem, kas alkoholu pamēģinājuši kādreiz. Pārējiem ir bijis grūti pateikt, vai viņi ir pamēģinājuši narkotikas.

Tāpat secināts, ka vairāk alkoholu lieto zēni, proti, 55,2% no pētījumā aptaujātajiem stipro dzērienu lietotājiem. Pētījums arī rāda, ka lielākoties bērni alkoholu pirmo reizi pamēģinājuši mājās, līdz ar to 76% aptaujāto vecāku bijuši par to informēti, bet pusē gadījumu vecāki paši piedāvājuši bērnam pagaršot alkoholu.

Aptaujā arī noskaidrots, ka jaunieši, kuri alkoholu lietojuši biežāk, saskārās ar fizisku diskomfortu - galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies vai arī viņiem ir grūtības iemigt. Tāpat šādiem jauniešiem brīvais laiks tiek pavadīts "iepriekš neplānotās" izklaidēs, kā arī viņi salīdzinoši biežāk laiku pavada sociālajos tīklos.

Pētījuma autori arī norāda, ka alkoholu lietojošie jaunieši alkoholu uztver kā pozitīvu notikumu elementu pretstatā jauniešiem, kas alkoholu nav lietojuši un saskata alkohola postošo ietekmi. Tāpat šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību. Šie jaunieši arī biežāk ir nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22% ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju.