Sāk kriminālvajāšanu pret trolejbusa vadītāju par bērnu pornogrāfijas vākšanu

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret vīrieti, kurš, slēpdamies aiz segvārda Natālija, tiek vainots bērnu pornogrāfijas masveida vākšanā.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina gan aģentūrai LETA norādīja, ka apsūdzības apjoms vēl var tikt grozīts.

Jau ziņots, ka pagājušā gada vidū policija nonāca uz pēdām 1983.gadā dzimušam pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) trolejbusa vadītājam - bija aizdomas, ka viņš varētu būt saistīts ar dzimumnoziegumiem pret bērniem. Pagājušā gada maijā vīrietis tika aizturēts un tiesa viņam piemēroja apcietinājumu kā drošības līdzekli.

Jau izmeklēšanas sākumā bija skaidrs, ka vīrietis uzdarbojies vairākus gadus un ka no viņa darbībām varētu būt cietuši aptuveni 1000 jaunieši. To apstiprināja aizdomās turētā datorā un datu nesējos atrastie faili - kopā konstatēti vairāk nekā 22 000 fotoattēlu un videoierakstu, kuros attēlota bērnu un jauniešu pornogrāfija.

Līdz 2016.gada februāra vidum policijas izmeklētāji nostiprinājuši pierādījumus par 62 noziegumu epizodēm. Kriminālprocesā apkopotā informācija liecina, ka vīrietis noziegumus īstenojis septiņu gadu laikā. Šajā laikā viņš iepazīšanās portālos sistemātiski izvietojis intīma rakstura sludinājumus, kuros aicināja iepazīties vīriešus vecumā līdz 23 gadiem.

Aizdomās turētajam tika inkriminēti noziegumi pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem - 16 gadus vecas personas pavešana netiklībā, par nepilngadīgo un 16 gadus nesasniegušu personu iesaistīšanu pornogrāfijas izgatavošanā, par pornogrāfijas, kurā attēloti bērni un dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā, apriti, kā arī par krāpšanu.

Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka sludinājumos viņš izmantojis pievilcīgas pusaugu meitenes fotogrāfijas un lietojis segvārdu Natālija. Noskaidrots, ka, sākot saraksti ar katru jauno zēnu, viņš sākumā paudis neuzticību un pieprasījis tiem pierādīt savu identitāti, nosūtot personu apliecinoša dokumenta kopiju. Vēlāk viņš pieprasījis aizpildīt aptaujas datus, kuros bija jānorāda arī saziņas līdzekļi, tostarp tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

Kad nepieciešamā informācija bijusi saņemta, viņš saraksti turpinājis un pamazām sarakstes laikā lūdzis viņam atsūtīt kailfoto un pašu uzņemtus pornogrāfiska satura video. Apmaiņā pret šiem materiāliem viņš solījis Natālijas fotogrāfijas un videofailus. Taču, saņemot gribētos materiālus, vīrietis jauniešiem pretī sūtījis draudus šos materiālus publiskot, ja netikšot izpildītas viņa vēlmes, proti, jaunu pornogrāfisku materiālu izgatavošana pēc viņa sacerēta scenārija, iepriekš informēja Valsts policija.

Izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka varmāka bija sagatavojies vairāk nekā desmit dažādus scenārijus, kuri upuriem bija jāizpilda kameras priekšā. Scenāriju izpildes gaitā upuri bija spiesti veikt seksuālu vardarbību paši pret sevi, proti, demonstrēt dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā. Šādā veidā cietuši zēni un jauni vīrieši vecumā no 13 līdz 23 gadiem.

Iegūtos materiālus viņš apvienojis kolekcijā, kurā kopā sakrāti vairāk nekā 22 000 failu. Lielu daļu upuru policijai izdevies identificēt, taču liela daļa cietušo jau sasnieguši pilngadību un nevēlas kļūt par cietušajiem kriminālprocesā, notikušo atstājot pagātnē.

Prokuratūrai nosūtītais kriminālprocess ir tikai daļa no lietas. Joprojām turpinās darbs ar pārējiem cietušajiem, kā arī tiek nostiprināti pierādījumi pārējās noziegumu epizodēs.

Ņemot vērā, ka nav notiesājoša sprieduma, vīrietis joprojām formāli ir RS darbinieks.

RS strādāja arī vīrietis, kuram pagājušā gada decembrī pirmās instances tiesa par 42 seksuāliem noziegumiem pret 20 meitenēm piesprieda 17 gadu cietumsodu. Prokuratūra neizslēdz, ka vīrietim tiks uzrādītas vēl citas apsūdzības, jo notiek izmeklēšana izdalītā kriminālprocesā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais