Mācās saprast un palīdzēt cilvēkam ratiņkrēslā

Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijā vismaz deviņiem procentiem iedzīvotāju ir invaliditāte, un cilvēku ar dažādiem traucējumiem skaits palielinās. Ņemot vērā arī cilvēkus ar traumu rezultātā iegūtiem īslaicīgiem funkcionāliem traucējumiem, vecus cilvēkus, var apgalvot, ka vismaz desmitā daļa no sabiedrības ir personas, kuru apkalpošanai sabiedriskā transporta darbiniekam ir nepieciešamas papildu zināšanas, lai sniegtu atbilstošu pakalpojumu.

Lai uzlabotu darbu ar klientiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons organizēja darbinieku apmācības.

Cilvēks ar invaliditāti ir klients

«Visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai ir noteikta invaliditāte vai ne, ir tiesības un vēlme apciemot radiniekus un draugus, nokļūt dažādās sabiedriskās vietās un izmantot dažādus pakalpojumus. Personas ar invaliditāti arī vēlas būt neatkarīgas un patstāvīgi nolemt, uz kurieni viņi vēlas doties,» Neatkarīgajai saka Apeirona apmācības projektu vadītājs Normunds Pīlips, «tāpat ļoti liela nozīme sabiedriskā transporta pieejamībai ir cilvēku ar invaliditāti ģimenes locekļiem, kuri vides un pakalpojumu nepieejamības dēļ bieži vien ir spiesti saskarties ar lielām grūtībām, lai kopā ar savu radinieku varētu aiziet uz veikalu, kinoteātri, pie ārsta vai jebkur citur. Rīgas satiksmes piedāvātais pakalpojums dod lieliskas iespējas personām ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem nokļūt dažādās pilsētas vietās, jo transportlīdzekļi ir labi nodrošināti ar tehniskiem pieejamības risinājumiem, tas ir, pacēlājiem, rampām, bet mēs ikdienā Apeironā saskaramies ar personu ar invaliditāti sūdzībām par transportlīdzekļu vadītāju nepietiekamu izpratni par cilvēku ar invaliditāti ierobežojumiem un iespējām palīdzēt. Tāpēc nereti tehniskās transportlīdzekļa iespējas var palikt neizmantotas, ja nav zināšanu par to, kā tās vislabāk izmantot un kā vislabāk un visdrošāk palīdzēt.» Apeirons ir gandarīts, ka Rīgas satiksme saprot šī jautājuma svarīgumu un rūpējas par to, lai darbinieki būtu apmācīti un zinoši arī vides pieejamības jomā un darbā ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi.

Vēlamies palīdzēt vislabāk

«Mūsu pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ikvienam sabiedrības loceklim un sniegt visu nepieciešamo palīdzību, ja tā ir nepieciešama un īpaši gadījumos, ja ar transportlīdzekli vēlas pārvietoties cilvēks ar invaliditāti. Kopumā vērtējot, sabiedriskais transports ir domāts ikvienam, un jau drīzumā praktiski visi autobusi un trolejbusi būs moderni, ar zemo grīdu un attiecīgiem tehniskiem risinājumiem, lai tos varētu izmantot cilvēki ratiņkrēslā,» sarunā ar Neatkarīgo stāsta Rīgas satiksmes Tramvaju depo ekspluatācijas daļas vadītājs Aivars Vilnis. Viņš uzsver, ka ikviena sabiedriskā transportlīdzekļa darba amata aprakstā ir norādījumi, kā vadītājam jārīkojas arī situācijās, kad transportlīdzekli izmanto vai vēlas izmantot cilvēks ar invaliditāti. «Tomēr mums ļoti būtiska ir sadarbība ar Apeironu, lai labāk saprastu, ko nozīmē invaliditāte, kādi ir funkcionālie traucējumi, kā tie ietekmē pārvietošanos un kā mēs varam uzlabot savu darbu,» saka A. Vilnis. Transportlīdzekļu vadītājiem ir noteikumi, kuri jāievēro attiecībā pret pasažieri ar invaliditāti, taču Rīgas satiksme nevēlas aprobežoties tikai ar normatīvu izpildi. Ļoti liela nozīme ir darbinieku izpratnei, zināšanām un attieksmei pret cilvēku, kurš izmanto sabiedrisko transportu. Tieši tāpēc Rīgas satiksme vienojās par apmācībām pie vides pieejamības speciālistiem. Apmācībās piedalījās uzņēmuma ekspluatācijas daļu vadītāji un maršruta pārraudzības iecirkņa vadītāji, kuriem tieši pakļauti sabiedriskā transporta vadītāji.

Apeirona eksperts N. Pīlips stāsta, ka galvenais apmācību mērķis ir paplašināt sabiedriskā transporta darbinieku izpratni par dažādiem invaliditātes ierobežojumiem un spējām, par labākajiem saziņas un palīdzēšanas veidiem. Kopumā apmācībām Darbs ar klientiem ar invaliditāti ir teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā apmācību daļā dalībnieki iegūst vispārēju ieskatu par dažādiem invaliditātes veidiem, kā arī par dažādiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kurus tie izmanto. Tāpat dalībnieki gūst priekšstatu par komunikācijas un saskarsmes risinājumiem ar cilvēkiem ar invaliditāti. «Apgūstot šīs zināšanas, dalībnieki apzinās, ka personai ar invaliditāti var palīdzēt tikai tad, ja darbinieks zina, kā vislabāk to darīt, jo no reālās dzīves ir piemēri, kad nepareizas palīdzības dēļ, un tas attiecas uz sabiedrību kopumā, cilvēks izkrīt no ratiņkrēsla, vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, labu gribot, stumj neredzīgu cilvēku pa priekšu, ka dēļ viņš nokrīt,» saka N. Pīlips, «svarīgākais visiem sabiedriskā transporta darbiniekiem ir atcerēties, ka dažādo veselības un rakstura iezīmju dēļ vissvarīgākais ir pajautāt pašai personai ar invaliditāti divus jautājumus: «Vai es varu kā palīdzēt?» un pozitīvas atbildes gadījumā: «Kā man to darīt?»

Izmēģina praksē – kā būt ratiņkrēslā

Praktiskajās nodarbībās dalībnieki iepazinās ar ratiņkrēslu veidiem un to izmantošanas iespējām. «Labākais vieds, kā iemācīties asistēt personai ar ratiņkrēslu, ir pašiem praktiski izmēģināt pārvarēt ar to dažādus nelielus, ikdienā sastopamus šķēršļus un praktiski asistēt citam darbiniekam, kurš sēž ratiņkrēslā. Arī Rīgas satiksmes apmācību laikā katrs dalībnieks tika aicināts gan iesēsties ratiņkrēslā, gan uzbraukt uz pacēlāja, gan palīdzēt savam kolēģim, kurš sēdēja ratiņkrēslā,» stāsta N. Pīlips. Papildus apmācībās uzmanība tika pievērsta dažādu reālu problēmsituāciju analīzei un dažādo risinājumu apzināšanai.

N. Pīlips uzsver: apmācības pierādīja, ka par darbu ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, vislabāk var pastāstīt paši cilvēki ar invaliditāti. Apeirons arī secina, ka visi darbinieki ir gatavi palīdzēt, tomēr bailes, nevēlēšanās vai arī neadekvāta palīdzība parādās tikai un vienīgi nezināšanas dēļ. Bez vides pieejamības ļoti svarīga ir apkalpojošā personāla attieksme un zināšanas.

«Visnoderīgākā apmācību daļa personīgi man bija teorētiskās zināšanas par to, kas ir invaliditāte un kādi ir tās veidi, kāpēc cilvēki nokļūst ratiņkrēslā, kādas ir viņu kustību iespējas, arī tas, ka paši tehniskie palīglīdzekļi ir dažādi. Šī teorija ir jāzina ikvienam transportlīdzekļa vadītājam, lai saprastu, kā palīdzēt. Mums bija iespēja arī nodot sev svarīgu informāciju cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ka sabiedriskajā transportā, arī sēžot ratiņkrēslā, ir jāpiesprādzējas!» par apmācībām gandarījumu pauž A. Vilnis.