Trasta komercbankas likvidēšana ir pirmais gadījums Latvijas Republikas vēsturē, kad likvidāciju neizraisa iztrūkums bankas kasē.
Pēc bankas grāmatvedības datiem, šo gadu banka sākusi ar 37,3 miljoniem eiro pašu kapitālu iepriekšējo gadu peļņas uzkrājumu atlikumu, lai segtu bankas saistības pret klientiem arī tad, ja bankas neveiksmju sērija turpinātos. Proti, aizpagājušo gadu Trasta komercbankas uzņēmumu grupa pabeidza ar 14 miljonu eiro zaudējumiem un pagājušajā gadā nespēja zaudējumus novērst, bet tikai samazināt līdz –6,2 miljoniem eiro. Vēl jo bēdīgāka Trasta komercbankas situācija izskatās kopējā Latvijas komercbanku ainavā, kur pēdējos pāris gados, kad Trasta komercbanka naudu zaudēja, banku kopējā peļņa auga.
Trasta komercbankas zaudējumi tomēr nav jāsalīdzina ar Latvijas komercbanku peļņu, bet ar Krievijas banku zaudējumiem. Trasta komercbankas bilancē atspoguļojas ekonomiskais sarukums valstīs, no kurām nācis šīs bankas klientu vairākums. Trasta komercbankas zaudējumi rādīja, ka tā nav spējusi pielāgoties apstākļiem, kas skar tās klientu noteicošo daļu.
Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas šeit dibināto un likvidēto banku kopskaits ir izsakāms vairākos simtos. Starp tām ir bijušas pašlikvidējušās, apvienojušās un reālo darbību neuzsākušas bankas, kuru īpašnieki paši un pēc uzraugošo iestāžu norādījumiem sapratuši, ka nekādu peļņas iespēju viņiem te nebūs. Tomēr nav bijis tāda gadījuma kā ar Trasta komercbanku, kuras likvidēšanas pamatojums ir pārmetumi bankas īpašniekiem par neprasmi veikt savus pienākumus. Trasta komercbankas gadījums ir vēsturē pirmais arī ar to, ka lēmums par licences atņemšanu Latvijā reģistrētai bankai neskaitās pieņemts Rīgā, bet Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē (Vācijā). ECB lēmums stājās spēkā 3. martā pulksten 24 pēc Latvijas laika, bet paziņojumu par šo lēmumu FKTK sniedza 3. martā pēc astoņiem vakarā. Ja Trasta komercbanka sekos savam pieļāvumam licences atņemšanu apstrīdēt, tad tai jāapgūst ceļš vispirms uz Frankfurti un tālāk uz Luksemburgu.
Frankfurtē pieņemtā lēmuma gatavošana tomēr notika tepat Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Tās priekšsēdētājs Pēteris Putniņš apgalvo, ka Trasta komercbankai izrādīta «bezprecedenta pretimnākšana» jeb gaidīšana, kamēr banka piesaista sev papildu kapitālu un līdzīpašnieku, kurš labāk par esošajiem īpašniekiem saprot, ko bankai tālāk darīt. «Esam banku vismaz gadu mudinājuši aktīvi strādāt pie investoru atrašanas, esam tērējuši laiku un tikušies ar dažādiem bankas piedāvātajiem investoriem, bet diemžēl tas ir bijis velti,» stāsta P. Putniņš. Īstenībā banka aizvien biežāk pieķerta par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas novēršanā. 26. janvārī Neatkarīgā jau rakstīja par to, kā bankā un dažu bankas darbinieku dzīvesvietās kratīšanu veikusi Valsts policija. «Viss, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu problemātiku, bija ārkārtīgi ass jautājums. Banka faktiski bija izsmēlusi to tolerances limitu, ko varētu sagaidīt no FKTK vai ECB,» rezumē P. Putniņš.
FKTK nav ziņu par līdzekļu aizplūdināšanu no bankas, bet vēl drošāk to varēs apgalvot tad, kad banku būs pārņēmis tās likvidators. FKTK jau vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu iecelt bankai likvidatoru, bet savu ieteikto kandidātu FKTK neatklāj. Ja viss norisināsies, kā iecerēts, tad Trasta komercbankas likvidācija neradīs valstij nekādus zaudējumus sakarā ar tās saistībām kompensēt līdz 100 tūkstošiem eiro katram, kura nauda palikusi slēgtajā bankā. Šādu atlīdzību kopsumma tiek rēķināta ap 64 miljoniem eiro. Tie tiks paņemti no Noguldījumu garantiju fonda un vēlāk atlikti fondā atpakaļ uz bankas realizēto aktīvu rēķina. Pēc bankas versijas, visi tās klienti saņemšot atpakaļ visu bankai uzticēto, tikai tam būs vajadzīgs laiks.
Pavisam nesen amatā ieceltais P. Putniņš tagad saņem komplimentus par savlaicīgu rīcību no jaunās valdības ministriem ar Ministru prezidentu Māri Kučinski priekšgalā. Viņaprāt, FKTK savu darbu veikusi profesionāli un rūpīgi izvērtējusi situāciju. Īpaši viņš uzsver nelegālo līdzekļu atmazgāšanas novēršanu un to, ka Trasta komercbanka neatstāj ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.
Trasta komercbankas likvidācija tomēr izmaksās vismaz 4–5 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam, lai samestu 2,8 miljonus eiro gadā kā Latvijas dalības maksu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un apmaksātu Latvijas ierēdņu un politiķu vizītes šīs organizācijas pasākumos. Aizdomīgo banku sodīšana līdz pat to likvidācijai ir organizācijas nosacījums Latvijas uzņemšanai organizācijā, kas iepriekš vairākkārt atlikta, bet šogad varētu notikt.
***
UZZIŅAI
Trasta komercbankā pensiju nevarēs saņemt
Ņemot vērā to, ka apturēta akciju sabiedrības Trasta komercbanka darbība, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina VSAA pensiju un pabalstu saņēmējus, kuri līdz šim tos saņēma Trasta komercbankā, informēt VSAA par kontu citā bankā. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā, nosūtīt pa pastu, nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pastu edoc@vsaa.lv vai iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv Iesniegums iestādei. Pēc iesnieguma saņemšanas VSAA atjaunos pakalpojuma izmaksu uz jauno bankas kontu.
Inga PAPARDE