Uzskatot šīs darbības par nedrošām, 28% Latvijas interneta lietotāju neiepērkas internetā, 21% nepieslēdzas svešiem WiFi tīkliem, bet 17% nelieto internetbanku, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.
Drošības apsvērumi no iepirkšanās internetā vidēji ES attur 19% interneta lietotāju. Visatturīgākie šajā ziņā ir Rumānijas un Zviedrijas interneta lietotāji, kur drošības apsvērumu dēļ internetā neiepērkas katrs trešais, bet vispozitīvāk uz šo procesu raugās Čehijā, kur iepirkšanos internetā par bīstami nedrošu uzskata vien 5% interneta lietotāju.
Lietuvā drošības apsvērumu dēļ no iepirkšanās internetā atturas 6%, bet Igaunijā - 18% interneta lietotāju.
Lai izvairītos no drošības riskiem, vidēji 13% ES interneta lietotāju izvēlas nepieslēgties svešiem bezvadu WiFi tīkliem. Visvairāk no pieslēgšanās svešiem WiFi tīkliem atturas Nīderlandes interneta lietotāji - 22%, bet vismazāk - Kipras interneta lietotāji - 1%.
Lietuvā svešiem WiFi tīkliem drošības apsvērumu dēļ nepieslēdzas 3%, bet Igaunijā - 9% valsts interneta lietotāju.
Tikmēr no internetbanku izmantošanas tieši drošības apsvērumu dēļ atturas vidēji 18% ES interneta lietotāju, un visvairāk jeb 27% tādu ir Vācijā, bet vismazāk - Lietuvā, kur drošības apsvērumu dēļ internetbanku nelieto 4% tīmekļa izmantotāju. Igaunijā internetbanku drošības apsvērumu dēļ neizmanto 5% interneta lietotāju.
Kā ziņots, ar dažādiem virtuālās vides draudiem, piemēram, datorvīrusiem, pērn saskārušies 18% Latvijas interneta lietotāju, kas ir mazāk nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 25%.
Vismazāk apdraudēti pērn bija Čehijas interneta lietotāji, kur ar drošību saistītus apdraudējumus internetā piedzīvojuši 10% interneta lietotāju, kamēr vissliktākā situācija bijusi Horvātijā, kur šādas problēmas bijušas 42% valsts interneta lietotāju.
Ar draudiem virtuālajā vidē saskārušies 20% Lietuvas interneta lietotāju un 28% Igaunijas interneta lietotāju.
Vērtējot situācijas izmaiņas kopš 2010.gada, Latvijā vērojams otrs lielākais uzlabojums starp ES valstīm - 2010.gadā ar draudiem internetā saskārās 41% interneta lietotāju, kas bija par 24% vairāk nekā pērn.
Vēl lielāks uzlabojums novērots Slovākijā, kur, salīdzinot 2010.gadu un 2015.gadu, ar draudiem virtuālajā vidē pērn saskārušies par 38% mazāk interneta lietotāju.
Igaunijā situācija uzlabojusies par 16%, bet Lietuvā - par 15%.
Uzlabojums novērots visās ES valstīs, tikai Austrijā situācija palikusi nemainīga - gan 2010.gadā, gan 2015.gadā ar draudiem internetā saskārušies 14% interneta lietotāju.