Nesen veiktās ierēdņu rotācijas Veselības ministrijas (VM) padotības iestādēs rosina domāt, kā interesēs tās veiktas, jo ne visur saskatāma loģika.
Piemēram, bijusī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate pārcelta uz Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieces amatu, turklāt tādu, kāda iepriekš nav bijis, – tātad ierēdņu rotācijai izdomāts no jauna, turklāt saglabājot iepriekšējo algu.
Februāra sākumā VM izziņoja vairāku iestāžu vadītāju maiņu. Veselības inspekcijas vadītāja Egila Harasimjuka amatā iecelta Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore Aija Mežsarga, savukārt E. Harasimjuks kļuva par A. Mežsargas līdz šim vadītā tiesu mediķu centra direktoru. Rīkojumu par ierēdņu rotāciju izdeva veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzskatot, ka tas palīdzēs «nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, paaugstināt ierēdņu kompetenci un profesionalitāti». Abi vadītāji piekrituši, lai gan sīkāka informācija par rotācijas nepieciešamību viņiem netika sniegta. Abi savā karjeras izaugsmē saskarsies ar jauniem izaicinājumiem.
No SPKC direktores amata nācās aiziet Ingai Šmatei, viņa aizrotēta uz Valsts sporta medicīnas centru. Vēl nesen šī centra mājaslapā nebija atrodama informācija, kādā amatā tad ierēdne strādās (centra direktorei ir viens palīgs un viens vietnieks), taču tagad tur izlasāms, ka šī centra direktorei jau ir divi vietnieki un viena no tiem I. Šmate. Jautājums, kāpēc I. Šmatei, kuras profesionalitāti slimību profilaksē novērtēja daudzi, nācās darbu šajā centrā pamest, oficiāli nav atbildēts. Pirms rotācijas uz sporta centru, lai «stiprinātu sportistu veselības veicināšanas jautājumus», I. Šmate saņēmusi sava darba vērtējumu – jāpilnveido. Sazināties ar I. Šmati neizdevās.
SPKC pašlaik nav direktora. VM skaidro, ka iecelts pienākumu izpildītājs, bet par turpmāko – neziņa. Parasti tiekot iecelts cits ierēdnis vai rīkots konkurss. Neoficiāla informācija liecina, ka I. Šmatei amatu nācās pamest, jo veselības ministram ir padomā kāds konkrēts personāžs, ko varētu iecelt šajā amatā, kurš jo dienas, jo interesantāks kļūstot politiķiem tuvojošos Eiropas struktūrfondu līdzekļu dēļ. Slimību profilaksei tie būs vismaz 54 miljoni eiro. «Šī ir nauda, ko Belēvičs uzskata par savējo, kas viņam pienākas par viņa rosību bulciņu jautājumā,» savā mājaslapā raksta Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Līdz šim Belēviča laikā jau aizrotējuši vismaz seši ierēdņi, viena Zāļu valsts aģentūras vadītāja atlaista, bet viņas vietniece aizrotēja uz farmaceitam tipisku darbavietu tiesu medicīnā.