Saeimas balsojums nervus abiem tiesībsarga kandidātiem tomēr pakutināja, jo Juris Jansons, kuram sākotnēji prognozēja pārvēlēšanu tiesībsarga amatā ar nelielu pārsvaru, ar pirmo reizi ievēlēts netika. Tiesībsarga apstiprināšanā šoreiz gan bija maz cilvēktiesību un saturīgu diskusiju par šo tematu, bet daudz politikas.
Saskaņā ar likumu tiesībsarga vēlēšanām kandidāti jāpiesaka Saeimas deputātiem. Pieci Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības deputāti izvirzīja līdzšinējo tiesībsargu Juri Jansonu, savukārt partijas Vienotība deputāti – Rīgas Stradiņa universitātes lektori, bijušo policijas darbinieci Ilzi Bērziņu-Ruķeri. Jau sākotnēji tas parādīja ainu, kā Saeimas deputāti varētu balsot, proti, katra partija par savu izvirzīto kandidātu. Atbalstu J. Jansonam izteica Latvijas Reģionālā partija un daļa No sirds Latvijai deputātu. Savukārt partijas Saskaņa frakcija uzaicināja I. Bērziņu-Ruķeri uz tikšanos, pēc kuras nolēma atbalstīt tieši viņu, nevis J. Jansonu. Interesanti, ka argumenti, kāpēc līdz šim mazāk zināma kandidāte politiķiem šķita pieņemamāka nekā J. Jansons, bija viņas apņemšanās cīnīties pret nabadzību un diskrimināciju. Līdz šim tieši J. Jansonam nereti ticis pārmests, ka viņš risina daudzus sociālekonomiskus jautājumus, kuriem nemaz nebūtu jābūt tiesībsarga amata prioritāšu sarakstā. Saskaņai netīk J. Jansona nostāja nepilsoņu jautājumos, tas radījis vilšanos, un tāpēc šo politiķu balsis viņš, visticamāk, nesaņēma. Balsojums bija slēgts, tāpēc uzzināt, kā kurš deputāts balsojis, nav iespējams.
Pirmajā kārtā nevienu no kandidātiem neievēlēja, savukārt otrajā J. Jansonu atbalstīja 49 Saeimas deputāti, pret bija 45; I. Bērziņu-Ruķeri atbalstīja 43 deputāti, pret – 51. Tiesībsargs J. Jansons ievēlēts vēl uz pieciem gadiem. Viņš norāda, ka galvenās prioritātes būs saistītas ar iesākto darbu turpināšanu, piemēram, īsi pirms tiesībsarga pārvēlēšanas J. Jansons publiskoja ziņojumu par situāciju veselības aprūpes jomā, kurā norādīja uz virkni problēmām. Tiesībsargs sola arī neapstāties un risināt Latvijā sasāpējušu jautājumu par cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem situāciju. «Tiesībsargs un viņa birojs ir ieguldījuši nozīmīgu darbu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību aktualizācijā. Īpaši to cilvēku, kuri ikdienā ir sabiedrībai neredzami un dzīvi vada ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās,» Neatkarīgajai atzīst Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere, «tiesībsargs ir konsekventi iestājies par deinstitucionalizāciju un nepieciešamību aktīvāk attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, aktīvi paužot viedokli par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un informējis sabiedrību.» I. Šķestere uzskata, ka tiesībsargam ir skatījums ar ilgtermiņa perspektīvu – ne tikai par šodienas situāciju, bet arī skaidrs redzējums, kādām ir jābūt pārmaiņām.