Valsts ieņēmumu dienestam grūtas dienas

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone kāpina sabiedrībā jau tāpat lielo nepatiku pret VID.

«Dienestā ir krīzes situācija, dati ir šokējoši, vēzis struktūras ir skāris diezgan dziļi,» publiski paziņoja D. Reizniece-Ozola vakar pēc tikšanās ar I. Pētersoni. Ministre šo vārdus pateica ar tādu sparu, it kā būtu sagatavojusi triecienvienību, kas tūlīt pat viņas vadībā ar I. Pētersoni kā ķīlnieci un žurnālistiem kā lieciniekiem dosies ieņemt patiešām cietoksnim līdzīgo VID ēku Talejas ielā. Tomēr izrādījās, ka nekas stāds nenotiks. Dramatiski sakāpinātā veidā izziņotā krīze tikšot atrisināta ar vistuvākajā laikā veiktu visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Neatbilstība starp ministres noteikto VID dia-gnozi un, turpinot viņas terminoloģiju, vēža ārstēšanas metodi bija tik uzkrītoša, ka I. Pētersone centās to mīkstināt ar solījumu, ka nekas nenotikšot tik vienkārši kā vienu un to pašu cilvēku pārsēdināšana no viena kabineta uz blakus kabinetu. Būšot kaut kā savādāk, bet neesot izlemts, kā īsti. Skaidrs, ka vismaz dažos gadījumos pārsēdināšana draudēs ar izsēdināšanu no VID, taču nevarot pateikt, cik būs tādu gadījumu un kā tieši tie risināsies. Pāris nedēļas kopš iepriekšējās tikšanās starp ministri un ģenerāldirektori apliecinājušas, ka ministre nedrīkst prasīt un ģenerāldirektore nedrīkst solīt nekādus gala termiņus darbinieku atlaišanai. To visu noteiks tiesāšanās gaita, tiklīdz kāds atlaižamais darbinieks vērsīsies tiesā. Izrādās, aizdomīgo darbinieku atlaišanu VID jau sācis kā pilotprojektu un pārliecinājies, ka darbinieka atlaišana var prasīt parastos divus trīs gadus; un, ņemot vērā līdzīgus tiesāšanās procesus, ar kādiem izceļas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nav nekādu garantiju, ka tiesa neliks ņemt darbinieku atpakaļ darbā. Rezultātā tika apliecināta valsts vai valdības bezspēcība kaut ko iesākt pat krīzes situācijā, ja ņemam nopietni D. Reiznieces-Ozolas teikto par krīzi.

I. Pētersones vai paša VID ieguldījums sava tēla pasliktināšanā ir runas par 173 darbiniekiem ar aizdomīgām ienākumu deklarācijām, ko VID pētot vismaz kopš pagājušā gada septembra. Ja nu vairāk nekā pusgadu pēta, tad kur ir pētniecības rezultāti? Gala spriedumi, protams, atkal tiesu ziņā, bet līdz kriminālprocesu sākšanai vai darbinieku ienākumu akceptēšanai tik ilgā laikā nonākt tomēr vajadzētu, ja šī pētīšana vispār kaut ko dod. Pēc vairākkārtējas pārjautāšanas I. Pētersone atklāja, ka piecdesmit VID darbinieki no aizdomīgajiem tomēr spējuši pierādīt savu ienākumu likumību. To nu gan VID vajadzēja pašam ātri un skaļi paziņot, jo starpība 173–50 vismaz psiholoģiski ir ļoti jūtama: 173 saplūst ar pāris simtiem blēdīgu VID darbinieku, bet 123 vieglāk uztvert kā simtiņu. Šie darbinieki vai nu krāpušies ar nodokļu nomaksu par legāliem ienākumiem, vai arī izmantojuši nodokļu nomaksu kā nelegāli (noziedzīgi?) iegūtas naudas legalizācijas paņēmienu.

I. Pētersone vakar jau uzskaitīja masīvās VID diskreditācijas rezultātus no VID automašīnas apķēpāšanas līdz aizskarošām piezīmēm, kādas elektroniskajos nodokļu nomaksas dokumentos iemanījušies iedabūt pat pazīstamu uzņēmumu grāmatveži. VID iekšienē kļuvis grūtāk savākt darbiniekus Finanšu policijas darbībai un vēl citām vajadzībām ārpus iestādes oficiālā darba laika. D. Reizniece-Ozola solīja kā Finanšu ministrijas jaunās politikas iniciatīvu pieteikt algu palielināšanu visiem pēc tīrīšanas palikušajiem VID darbiniekiem, pretī gaidot daudz lielāku nodokļu iekasēšanu nākamajā gadā.