Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Jansonu [papildināts]

Saeima šodien balsošanas otrajā kārtā tiesībsarga amatā uz otro pilnvaru termiņu apstiprināja pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tiesībsarga amatam bija pieteikti divi pretendenti - Jansons un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilze Bērziņa-Ruķere. Jansonu tiesībsarga amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvji, savukārt Bērziņu-Ruķeri - "Vienotības" deputāti.

Pirmajā balsošanas kārtā Jansona ievēlēšanai pietrūka vienas balss. Balsojumā frakcijas ievēroja disciplīnu - ZZS, VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti ir balsojuši par Jansonu, savukārt "Saskaņas" un "Vienotības" deputāti - par Bērziņu-Ruķeri.

Otrajā balsojumā par Jansonu nobalsoja 49 deputāti, pret - 45, savukārt par Bērziņu-Ruķeri nobalsoja 43 deputāti, bet pret bija 51. Kopumā balsojumā piedalījās 94 deputāti, divi no kuriem nobalsoja pret abiem kandidātiem.

Jansons dzimis 1973.gadā. 2001.gadā viņš ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, bet 2004.gadā - sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā. Vēlāk studējis Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā.

Jansons līdz 2005.gadam strādājis Latvijas Bankā, kur ieņēmis Analītiskās daļas vadītāja amatu. Vēlāk līdz 2008.gadam bijis Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

Līdz 2009.gada vidum Jansons bija īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs.

Pusgadu Jansons darbojies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur ieņēma valsts sekretāra vietnieka informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos amatu. No 2010.gada līdz 2011.gada pavasarim Jansons bija likvidators.

Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot pretendentus, Jansona līdz šim paveikto pozitīvi novērtēja atsevišķi deputāti. Publiskajā telpā no atsevišķiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem gan bija izskanējusi skepse par Jansona nevēlēšanos aktīvi pievērsties dažu jautājumu risināšanai cilvēktiesību jomā.

Pēdējā laikā Jansons aktualizējis jautājumu par veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz pašreiz Latvijā ir mīts, nevis realitāte, pētījumā par Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību cilvēktiesību standartam secinājis tiesībsargs.

Viņš februārī uzsvēra, ka sabiedrību interesē, lai katrā individuālā gadījumā cilvēkam tiktu sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Tā ir pārliecība, par kuru viņi ir gatavi maksāt divreiz - vispirms, samaksājot nodokļus, un tad arī katrā individuālā gadījumā, kad valdības noteiktajā regulējumā kaut kas līdz galam nav paredzēts.

"No vienas puses, valsts pamatlikums paredz, ka valsts garantē vismaz minimālo veselības aprūpi ikvienam, un, no otras puses, valdības piedāvātais risinājums ir problemātisko gadījumu atstāšana pašu indivīdu vai sabiedrības ziņā. Šī pretruna viennozīmīgi liek domāt, ka veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz šobrīd Latvijā ir mīts, nevis realitāte," secinājis Jansons.

Jansons pēdējā laikā aktualizējis arī jautājumu, kas skar cilvēku ar invaliditāti tiesības. Jansons norādīja, līdz 2017.gada 1.janvārim vēl ir laiks, lai novērstu personas datu drošības, labas pārvaldības un citus nozīmīgus cilvēktiesību potenciālos aizskārumus personu ar invaliditāti jaunajā braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmā.

Tiesībsargs savā līdzšinējā darbībā bija pievērsies arī vairāku citu jautājumu risināšanai. Saeima pagājušajā mēnesī uzklausīja viņa ikgadējo ziņojumu par paveikto cilvēktiesību jomā, kurā ietverta informācija par bērnu tiesību jomu, pilsoniskām un politiskām tiesībām, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomu aktualitātēm un problēmjautājumiem, kā arī labas pārvaldības principu ievērošanu.

Savukārt Bērziņa-Ruķere, piesakoties kandidēt, bija norādījusi, ka ievēlēšanas gadījumā plāno veidot ciešāku sadarbību ar valsts pārvaldi. Arī viņa bija sagatavojusi priekšlikumus par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamajiem risinājumiem.

Ja viņa būtu tikusi apstiprināta tiesībsarga amatā, Bērziņa-Ruķere bija plānojusi pievērsties sešām jomām - sabiedrības mazāk aizsargāto grupu aizsardzībai, sabiedrības drošībai un tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, labu pārvaldību, aizspriedumu un stereotipu mazināšanai sabiedrībā, kā arī Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanai.

2011.gada 17.martā Jansons ieņēma tiesībsarga amatu.