Kad mūsu robežsardzes helikopters aplido austrumu robežu, varot ļoti labi redzēt, kā Krievijas karavīri rosās Ostrovas karabāzē. Aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc arī jaunā valdība iekšējo un ārējo drošību atzīst par prioritāti. Otrs – pārliecība, ka nelegālie vjetnamieši iemin taku kaut kam lielākam.
Nepatikšanas briest visās frontēs, taču robežsardze joprojām gaida, kad valdību deklarācijās sasolītais kļūs par realitāti. Un solījuši ir ne tikai vietējie politiķi. Pērn ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no Vašingtonas atveda vēsti, ka sabiedrotie tuvākajā laikā sniegs praktisku palīdzību austrumu robežas nostiprināšanā. Taču, kā atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, nekas praktisks līdz šim nav saņemts. Vienīgais ieguvums, ko min Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs, amerikāņi skaidri un gaiši pateikuši, ka robeža ir uzskatāma par valsts aizsardzības elementu, un sasēdinājuši pie kopīga sarunu galda mūsu Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas.
Naudu vajag nākamgad
Triju gadu laikā robežsargi tiks pārapbruņoti par aizsardzības resora naudu, un tam ir skaidra loģika. Kara gadījumā Valsts robežsardze tiek iekļauta Nacionālajos bruņotajos spēkos, tātad ieročiem jābūt savstarpēji savietojamiem un atbilstošiem NATO standartiem, ko uz sagrabējušiem kalašņikoviem nekādi nevar attiecināt.
Bet vajadzību robežsardzei ir daudz vairāk – mašīnas, droni, drošas informācijas apmaiņas sistēmas, novērošanas sensori, helikopteri, vēl pārsimt darbinieku. Arī žogu uz robežas ar Krieviju būtu lietderīgi uzbūvēt 193 kilometru garumā. Saskaņā ar projektu tas būs vien 90 kilometru garš, bet praksē pagaidām ir uzbūvēti trīs kilometri. Cita lieta, ja pēkšņi valsts budžeta grozījumos pār robežsardzi nobirtu zelta lietus, naudu tāpat nebūtu iespējams apgūt vairāk par šogad 24 kilometriem nepieciešamo, jo citur turpinās zemes atsavināšana un robežas ierīkošanas zemes darbi. Bet 2017. un 2018. gadam papildu līdzekļus robežsardze gan sagaidītu atplestām rokām. Un tas pats attiecas arī uz jaunām štata vietām. Tās ir akūti nepieciešamas, taču arī savlaicīgi plānojamas, jo uz sitienu atrast pārsimt robežsargu nav iespējams. Viņi vispirms gadu jāmāca Robežsardzes koledžā.
Tiesām neļaus žēlot
Vakar Iekšlietu ministrijas un robežsardzes vadība nāca stāstīt par savām aktualitātēm robežapsardzības jomā uz Saeimas Pieprasījumu komisiju. Pozīcijas deputāti kopumā palika apmierināti ar lietu virzību, opozīcija konstatēja, ka nevirzās nekas, atskaitot robežpārkāpējus. Un arī pats ģenerālis Garbars atzina, ka dienests nevar lepoties ar simtprocentīgi visu robežpārkāpēju aizturēšanu, un iemesls tam ir visas iepriekšminētās problēmas. Ņemot vērā līdzšinējo gadu statistiku un migrācijas tendences, Latvijai ir pēdējais brīdis nostiprināt robežu un arī likumdošanu. Pērn aizturēti vairāk nekā 80 cilvēku kontrabandistu, kuri ieveduši 46 grupas. Taču tiesas faktiski nevienu pašu nav sodījušas. Maksimālais piespriestais cietumsods ir četri mēneši, kas atbilda konkrētā noziedznieka pavadītajam laikam pirmstiesas izmeklēšanā. Arī šāds faktors Latviju padara par pievilcīgu cilvēku kontrabandas kanāla veidošanai. Saeimas deputāti gan apņēmušies pārtraukt bezatbildīgo tiesu praksi, nosakot Krimināllikumā, ka minimālais sods par šādu noziegumu ir divi gadi.
Vēl ir arī Baltkrievija
Pašlaik iekšlietu dienestu rīcībā nav informācijas, ka migrantu plūsma varētu pārvirzīties no Balkāniem uz mūsu reģionu, bet pērn gan tādas bažas radušās, jo vairākas grupas ienākušas Somijā un Norvēģijā. Deputāts Veiko Spolītis teic, ka tas bijis Krievijas Federālā drošības dienesta pirksts. Krievija izmantojot bēgļus savu mērķu sasniegšanai Sīrijā un uz savas rietumu robežas. Arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa medijos ko tādu ir lasījusi, taču izlūkdienesti to neapstiprinot. Cita lieta, ka vjetnamiešu plūdi pāri Latvijas robežai visiem šķiet aizdomīgi. Iespējams, tā ir testēšana kam lielākam. Šogad notvertas jau trīs grupas, un Dievs vien zina, cik paliek nenotvertas. Lietuva pērn pieprasīja, lai Latvija paņem atpakaļ 150 no Latvijas ienākušus nelegāļus (papildus tiem 476, ko notvert izdevās). Galu galā par mūsējiem tika atzīti vēl 90.
Te vietā atgādināt, ka robežpārkāpēji nāk ne tikai no Krievijas, bet arī Baltkrievijas, un arī šo robežu ir nepieciešams sakārtot, aprīkot un pieskatīt, lai Latvija nebūtu noziedzniekiem ērts robs Eiropas Savienības robežā.