Latvijas nabadzīgie pacienti maksā kā luksemburdzieši

Latvijā kopējie izdevumi veselības aprūpei ir salīdzināmi ar Igaunijas un Lietuvas tēriņiem, tikai ir liela atšķirība – Latvijā lielu daļu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā pacienti, turpretim kaimiņvalstīs – ievērojami lielāki ir tieši veselības budžeta izdevumi.

Turklāt pēdējos gados Latvijā budžeta izdevumi veselībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vēl samazinājušies. Salīdzināt Latvijas trīs procentus no IKP ar vidējiem Eiropas Savienības valstu izdevumiem, tas ir, septiņiem procentiem, vispār būtu nepieklājīgi.

Tieši zemais valsts budžeta finansējums veselībai kārtējo reizi ir Eiropas Komisijas (EK) ziņojuma galvenais kritikas punkts Latvijas valdībai. Piekļuvi veselības aprūpei kavē mazais publiskais finansējums un ievērojamie maksājumi, kas pacientiem jāveic pašiem, tāpēc lielas iedzīvotāju daļas veselības aprūpes vajadzības netiek apmierinātas, secināts EK ziņojumā. Latvijā par medicīnu pacienti paši maksā praktiski tikpat lielā mērā, cik attīstīto Eiropas valstu pilsoņi, kaut ienākumu līmenis lielākoties nav salīdzināms.

Latvijas iedzīvotāju vidū ir visaugstākie rādītāji attiecībā uz neapmierinātu vajadzību pēc veselības aprūpes. Visnozīmīgākais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai ir nespēja maksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem un medicīnas precēm, secina EK. Saskaņā ar pētījumu teju 20 procentiem iedzīvotāju Latvijā nav apmierinātas vajadzības saņemt veselības aprūpi, piemēram, Igaunijā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir divreiz mazāks – ap desmit procentiem, bet vidēji Eiropā – tie ir ap septiņiem procentiem. Publiskos izdevumus kontrolē kvotas, kuras paildzina gaidīšanas laiku un apgrūtina iespējas saņemt garantēto bezmaksas veselības aprūpi. Tas rada novēlotu ārstēšanu un lielu privāto skaidras naudas maksājumu īpatsvaru, tajā skaitā maksājumus, kas veikti, lai saīsinātu gaidīšanas laiku.

EK norāda arī uz kādu būtisku problēmu, par ko Latvijā runā maz. Slikta veselības stāvokļa dēļ Latvija zaudē potenciālo darbaspēku. Latvijā ir otrs augstākais rādītājs ES attiecībā uz mirstību pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas, un tiek lēsts, ka tāpēc darbaspēks samazinās par 3,9 procentiem salīdzinājumā ar tā potenciālu, ja mirstības līmenis būtu vienāds ar ES vidējo līmeni.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs vakar paziņoja, ka prasīs papildu naudu veselības aprūpei jau šogad ar budžeta grozījumiem. EK vērš uzmanību, ka 2016. gadā valsts veselības aprūpes izdevumi sasniedza 770,8 miljonus eiro, kas ir neliels palielinājums 5,5 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 2015. gadu. Komisija pamanījusi, ka slimnīcas joprojām saņem kompensācijas, neraugoties, cik sarežģīti ir sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, un to, ka ar diagnozēm saistītu grupu apmaksas sistēmas ieviešana ir aizkavējusies. Pētījums, kurā identificēti veselības aprūpes nozares galvenie problemātiskie jautājumi un vajadzīgās reformas, ir būtiski aizkavējies, bet tieši tas ir nosacījums, lai saņemtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūrā. Tāpēc Latvija nevar izmantot pieejamos ES līdzekļus, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

BŪTISKI EIROPAS KOMISIJAS SECINĀJUMI PAR LATVIJU

• Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir ievērojami zemāks par ES vidējiem rādītājiem
• Laiks, kas nodzīvots ar labu veselību un bez invaliditātes, ir īsākais no visām dalībvalstīm
• Kopējais mirstības līmenis ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES (īpaši mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām un vēzi)
• Mirstības rādītāji slimnīcā pēc akūta miokarda infarkta un insulta ir starp augstākajiem ES

Avots: Eiropas Komisija