Labklājības ministrs Jānis Reirs pensiju sistēmu Latvijā salīdzina ar jaudīgu traktoru, jo tā atzīta par vienu no ilgstspējīgākām pensiju sistēmām pasaulē, taču, ja šim traktoram nav degvielas, tas nedarbosies. «Degviela pensiju sistēmai ir sociālās iemaksas,» sacīja J. Reirs.
Labklājības ministrijas bažas rada fakts, ka 35 procenti strādājošo sociālās iemaksas veic no algas «līdz minimālajai», tas nozīmē, ka daudzos gadījumos tās pat nav minimālas sociālas iemaksas. Šādi cilvēki ne tikai sevi nolemj niecīgai pensijai, bet arī mazina iespējas valstij rīkoties un palielināt pensijas pašreizējiem pensionāriem, kuri nostrādājuši lielu darbu mūžu, bet saņem mazas pensijas. Tāpēc, atzīmējot Latvijas pensiju sistēmas divdesmit gadus, Labklājības ministrija pastiprināti iedzīvotājiem stāstīs par pensiju jautājumiem, piemēram, to, kā izveidota pensiju sistēma Latvijā, kā darbojas tās trīs līmeņi un cik būtiski ir saprast paša cilvēka individuālo lomu savas nākotnes pensijas nodrošināšanā.
Pašreizējo pensiju sistēmu izveidoja 1996. gadā, pieņemot jaunu pensiju likumu. Ja iepriekšējā pensiju sistēma balstījās uz pārdales principu, jaunā atnāca ar ideju par individuālo atbildību un sociālām iemaksām katram par sevi. Tomēr pagaidām vēl var uzskatīt, ka notiek pārejas posms, jo pensionējas cilvēki, kuri ir strādājuši gan padomju laikos, gan lielu daļu jau atjaunotajā sistēmā. Tiesa, pensiju likums ir gan kritizēts, gan daudzkārt grozīts, taču kopumā eksperti to vērtē kā ilgtspējīgu un tādu, kas var garantēt pensiju sistēmas stabilitāti un ienākumu atvietojuma līmeni (tas nozīmē, cik lielu pensiju cilvēks saņem attiecībā pret savu algu).
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece uzskata, ka tieši pensiju pietiekamība ir mūsu pensiju sistēmas lielākais izaicinājums un šajā jomā ir ļoti daudz darba. Piemēram, kā palīdzēt tiem pensionāriem, kuri, neraugoties uz lielu darba stāžu, saņem mazas pensijas? Viens no risinājumiem ir ikgadēja indeksācija, un pašlaik plānots, ka no 2017. gada tā tiks veikta palielinātā apmērā. Otrkārt, tiek meklēti risinājumi, kā palielināt pensijas (indeksējot vai palielinot piemaksas) pensionāriem ar lielu darba stāžu. J. Muižniece uzsver, ka pensiju sistēma nav ilgtspējīga, ja tā nespēj uzkrāt rezervi, lai krīzē varētu izmaksāt pensijas. Latvijas pensiju sistēma iepriekšējo krīzi izturēja, uzskata eksperti, un pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā jau ir izveidojies uzkrājums 459 miljonu eiro apmērā. Tomēr jāatceras, ka gadā pensijām vien no sociālā budžeta nepieciešami 1,6 miljardi eiro. 2009. gadā budžetā uzkrājums veidoja 1,35 miljardus eiro, un trīs krīzes gados tas samazinājās par 80 procentiem.