Dienas svarīgāko notikumu apskats.
NEMAINA SODU "VIENOTĪBAI": Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi partijas "Vienotība" sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem, kura dēļ partija var zaudēt valsts finansējumu. Kā aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Oksana Hvostova, KNAB lēmums ir atstāts spēkā. Tiesas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt. "Vienotība" pagaidām nekomentē, vai spriedums tiks pārsūdzēts.
PIEDALĪŠANĀS KONFLIKTĀ SĪRIJĀ: Drošības policija (DP) šobrīd sākusi kriminālprocesus pret divām personām par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Viena no šīm personām ir bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs, kurš, kā pagājušā svētdienā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", uzsaukumā internetā atbalsta teroristu uzbrukumus Francijai un slavina džihādu.Otras personas vārdu DP neatklāja, tostarp neminot, vai tas ir Latvijas pilsonis Māris Bergholds, kurš, kā nesen vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", pievienojies kaujiniekiem Sīrijā 2013.gadā.
PRIEKŠVĒLĒŠANAS ASV: Raidsabiedrība BBC vēsta, ka ASV prezidenta priekšvēlēšanās, kas tā dēvētajā Lielajā otrdienā vienlaicīgi notika vairākos ASV štatos, uzvaru guvusi Demokrātu partijas pārstāve Hilarija Klintone un Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps. Ziņu aģentūra REUTERS informē, ka abi kandidāti uzvarējuši septiņos štatos. Kamēr eksperti norādījuši, ka ekscentriskā miljardiera Donalda Trampa uzvara tik daudzos štatos bijis pārsteigums, tikmēr Hilarijas Klintones uzvara priekšvēlēšanu kampaņā bijusi diezgan paredzama.
LATVIJAI PIEMĒROTI BĒGĻI: Pagaidām nav zināms, kad Latvijā ieradīsies nākamie pārvietotie patvēruma meklētāji no Grieķijas, taču Latvijas izvēlēto bēgļu profilu - ģimenes ar bērniem - nav viegli atrast, aģentūrai LETA atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. Viņš skaidroja, ka marta sākumā robežsardzes speciālisti kārtējo reizi dosies uz Grieķiju, lai turpinātu darbu pie patvēruma meklētāju atlases. "Apņemšanās, ko Latvijas valdība uzņēmusies, ir jāizpilda, un robežsargi izdarīs to, kas ir viņu kompetencē," apgalvoja Garbars.
ĀRSTIEM PAR VIRSSTUNDĀM MUDINA MAKSĀT VAIRĀK: Lai īstenotu Tiesībsarga biroja ierosinājumu ārstniecības personām maksāt dubultā par virsstundām pagarināta normāla darba laika apstākļos, būtu nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sprieda iesaistītās puses.Kā šodien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja tiesībsarga biroja pārstāves, kopš krīzes sākuma ārstniecības personām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir atļauts strādāt pagarinātu normālu darba laiku, proti, 240 stundas mēnesī. Šāda norma tika pieņemta, lai risinātu cilvēkresursu jautājumu nozarē. Savukārt Darba likums nosaka, ka cilvēkiem normāls darba laiks ir 160 stundas, bet virsstundas nedrīkst būt vairāk par astoņām stundām nedēļā.