Graube guvis ASV apstiprinājumu ilgtermiņa militāram atbalstam Latvijas aizsardzībai

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube © F64

Tiekoties ar ASV bruņoto spēku vadību un politiķiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube guvis gan politisku, gan arī militāru apstiprinājumu ASV ilgtermiņa atbalstam Latvijas aizsardzībā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

"Gan militārā vadība, gan arī politiķi saprot, ka pašreizējai drošības situācijai Eiropā nav īstermiņa risinājuma, ir jārīkojas ilgtermiņā, un ASV ir gatavas dot nepieciešamos resursus un karavīrus," uzsvēra bruņoto spēku komandieris pēc tikšanās ar ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja (bruņoto spēku komandiera) vietnieku ģenerāli Polu Selvu un kongresmeņiem Maku Tornberiju un Ādamu Smitu, kā arī senatoru Džonu Makeinu, kuri darbojas bruņoto spēku komitejās.

ASV ļoti pozitīvi novērtēja panākto aizsardzības budžeta palielinājumu, kā arī Latvijas apņemšanos jau tuvākajā laikā aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, norādīja Graube.

Bruņoto spēku komandieris saņēmis arī ASV amatpersonu pateicību Latvijai un tās karavīriem par dalību starptautiskajās operācijās un mūsu karavīru augsto morāli un profesionalitāti, pildot dienesta pienākumus kopā ar sabiedrotajiem.

29.februārī NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube sāka vairāku dienu darba vizīti ASV, ar šīs valsts bruņoto spēku un vairāku militāro formējumu, kā arī NATO Transformācijas pavēlniecības vadību pārrunājot starptautiskās un reģionālās drošības un militārās sadarbības aktualitātes, kā arī aktualitātes, kas saistītas ar sagatavošanos NATO samitam Varšavā.

Pašreiz Latvijā uzturas divas ASV bruņoto spēku vienības. Lai atbalstītu iniciatīvu "Strong Europe" un operāciju "Atlantic Resolve", pērn novembrī Latvijā ieradās vairāk nekā 70 karavīru no ASV 1.gaisa kavalērijas brigādes 227.aviācijas pulka 3.bataljona ar sešiem helikopteriem "Black Hawk". Šī ir jau otrā ASV helikopteru vienība, kas uzturas aviācijas bāzē Lielvārdē. Savukārt nākamā rotācija Ādažu bāzē - 170 karavīru no 2.kavalērijas pulka 3.eskadrona - Latvijā ieradās janvārī.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir sākusi mācību operāciju "Atlantic Resolve". Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā.

Divi Latvijas būvniecības uzņēmumi - "Arčers" un "Merks" - janvārī saņēma astoņu miljonu eiro finansējumu no NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras, lai veiktu ēku remontdarbus Ādažu bāzē un aviācijas bāzē Lielvārdē. Abi ASV finansētie projekti Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas ietvaros ir pirmie Baltijas valstīs un ir daļa no centieniem stiprināt ASV apņemšanos atbalstīt savu sabiedroto spējas, drošību un teritoriālo integritāti Baltijas reģionā.

Ādažu bāzes projekta izmaksas ir aptuveni septiņi miljoni eiro, kur būvdarbu laikā tiks uzlaboti šaušanas poligoni un nodarbību teritorija, kā arī tiks veikti remontdarbi noliktavu un apkopes ēkās. Savukārt aviācijas bāzes Lielvārdē projekta izmaksas ir miljons eiro, kur tiks būvētas noliktavas telpas, renovētas dzīvojamās telpas un uzlaboti piebraucamie ceļi. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2017.gada vasarā.

Abu projektu realizācija notikusi, ASV Bruņoto spēku virspavēlniecībai Eiropā, ASV Armijai Eiropā, ASV Gaisa spēkiem Eiropā un ASV vēstniecībai Latvijā sadarbojoties ar Latvijas Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem.

Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas finansējums palīdz uzlabot NATO spēku spējas, gatavību un reaģēšanu, galvenokārt finansējot rotācijas spēku klātbūtni alianses austrumu pierobežā, kā arī uzlabojot vietas, kur notiek karavīru sauszemes un gaisa apmācības.

Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.