Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien izskatīs tiesībsarga atzinumu par ārstniecības personu darba laiku un ar to saistītajām problēmām. Tiesībsargs aicina Saeimu un Veselības ministriju rīkoties, nosakot termiņu līdz šāgada 1. augustam.
Neatkarīgā rakstīja, ka tiesībsargs pēc P. Stradiņa slimnīcas ārstes anestezioloģes–reanimatoloģes Anetes Eklonas iesnieguma ierosināja pārbaudes lietu par ārstniecības personu tiešu diskrimināciju saistībā ar mediķu atalgojuma līmeni. Ārste norādīja: Darba likums paredz, ka normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundu nedēļā un par darbu, kas tiek veikts virs normālā darba laika, tas ir, par virsstundu darbu darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās algas likmes. Savukārt Ārstniecības likums mediķiem paredz noteikt pagarināto normālo darba laiku līdz 60 stundām nedēļā, par virsstundām maksājot kā par parastām darba stundām. «Ārstniecības likums paredz atšķirīgu attieksmi, pieļaujot situāciju, ka ārstniecības personas netiek papildus atalgotas par nostrādātajām virsstundām un papildus ieguldītajām pūlēm, savukārt citu profesiju pārstāvji saskaņā ar Darba likumu par nostrādātajām virsstundām saņem divreiz lielāku samaksu,» saka A. Eklona.
Tiesībsargs, veicot pārbaudi, noskaidroja arī Veselības un Labklājības ministriju viedokli, bet konkrētu atbildi, vai tā varētu būt diskriminācija, iestādes nesniedz. Gluži otrādi – Veselības ministrija apgalvo, ka tas ir risinājums, lai «uzlabotu ārstniecības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem». Labklājības ministrija gan bilst, ka vajadzētu veikt darba vides risku novērtējumu, vai šāds virsstundu darbs nerada apdraudējumu mediķu drošībai un veselībai.
Pagarinātais normālais darba laiks noteikts dažādi – no sešiem līdz 78 procentiem darbinieku. Garākais laikposms, uz kādu ārstniecības personai ir noteikts šāds darba laiks, ir četri gadi un deviņi mēneši. Realitātē tas nozīmē, ka šos gadus mediķis tikai strādā, dažas stundas atvēlot miegam. Visvairāk šāds darba laiks noteikts māsām.
Pagarinātais normālais darba laiks ir pagaidu izeja no strupceļa, lai nosegtu mediķu deficītu, uzskata Latvijas Ārstu biedrība. Apzinoties reālo situāciju ar ārstniecības personu nepietiekamo nodrošinājumu, biedrība pieļauj, ka šai normai vajadzētu būt konkrētam pārejas periodam. Arī Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija uzskata, ka tas ir pagaidu risinājums, lai nosegtu mediķu deficītu, tomēr regulējums ir diskriminējošs pret veselības nozarē strādājošajiem. Asociācija apspriedusi šo likuma normu, taču secinājusi, ka pašlaik neredz alternatīvu tās atcelšanai – neviena ārstniecības iestāde Latvijā nevarēs nodrošināt diennakts pieejamību veselības aprūpei.
Norma likumā, kas paredz mediķiem šādu pagarinātu normālo darba laiku, tika pieņemta 2009. gadā, un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība tai piekritusi tikai tāpēc, ka pretēja gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums.
Neraugoties uz šiem argumentiem, tiesībsargs pārbaudē konstatējis, ka konkrētais likuma pants neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam, tāpēc aicina Saeimu mainīt Ārstniecības likumu, lai novērstu atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensācijām par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.