Šveices advokāta Žana Pjēra Grāca (JeanPierre Graz) pratināšanu tā dēvētajā Lemberga krimināllietā pat pirmstiesas procesā organizējis arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni, Rīgas apgabaltiesā atklāja pats pratinātais.
No valsts apsūdzības liecinieka Ž. P. Grāca Rīgas apgabaltiesā teiktā var secināt – organizējot viņa pratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā, turklāt arī pats piedaloties šajā pratināšanā, R. Meroni pildījis procesa virzītāja pienākumus vai arī bijis procesuālo uzdevumu izpildītājs. Atbilstīgi Latvijas Kriminālprocesa likumam šādus uzdevumus drīkst uzticēt tikai izmeklēšanas iestādes amatpersonai vai prokuroram, nevis ārvalstniekam, kas ir arestētās mantas glabātājs krimināllietā, kurš turklāt procesa iznākumā ir ieinteresēta persona.
Šis liecinieka skandalozais atklājums ļauj izdarīt secinājumu, ka Ventspils mēru Aivaru Lembergu apsūdzošajiem Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroriem t. s. Lemberga krimināllietā ir kopīgs «bizness» ar R. Meroni, kur mantas glabātājam tiek dotas neierobežotas tiesības rīkoties ar arestēto mantu, bet prokurori savu pienākumu veikšanai izmanto R. Meroni sniegtos pakalpojumus.
Jāatgādina, ka Francijā dzīvojošā advokāta Jana de Linta ierašanos liecināt organizēja prokurors Juris Juriss, bet liecinieka īpašo komfortu – lidmašīnu, viesnīcu, uzturēšanos, limuzīnu, apsardzi u. c. – apmaksāja nojaušama, bet oficiāli neidentificēta persona. Katrā ziņā Tiesu administrācija to nav apmaksājusi.
Palūdza izpalīdzēt
Pratināšanas laikā aizstāvības puse sāka interesēties, kādos apstākļos notikusi liecinieka pratināšana pirmstiesas izmeklēšanā. Liecinieks atminējās, ka pati pratināšana notikusi pirms astoņiem vai desmit gadiem Ženēvā. Uz jautājumu, kura persona liecinieku uzaicinājusi uz pratināšanu, Ž. P. Grācs nepārprotami atbildēja: «Rudolfs Meroni.» Liecinieks atminējās: «Cīrihes advokāts Rudolfs Meroni lūdza, lai es palīdzot Latvijas tiesu iestādēm.» Ž. P. Grācs nav spējis atteikt savam Cīrihes kolēģim un piekritis ierasties uz pratināšanu Latvijas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijas telpās Ženēvā. No Ž. P. Grāca varēja noprast, ka arī pratināšanas vietu organizējis R. Meroni un pats tajā piedalījies. Liecinieks atminējās, ka bez R. Meroni pratināšanā vēl piedalījušies viens prokurors un viens policists.
Pārlieku uzticējies
Krimināllietā esošais nopratināšanas protokols ir latviešu valodā un 3,5 lappušu garš. Z. P. Grācs apgalvoja, ka papīra teksts, kuru viņš pēc pratināšanas parakstījis, esot bijis tikai rindkopas garumā. Krimināllietā esošajā protokolā nav uzrādīts, ka pratināšanu būtu organizējis R. Meroni un pats tajā piedalījies. Tur norādīts, ka pratināšanu veikuši Latvijas Ģenerālprokuratūras prokurori Juris Juriss un Jānis Ilsteris, pratināšanā piedalījies arī tulks Francis Džeņevs. Turklāt uz protokola rakstīts, ka tas ir «papildus pratināšanas protokols», kas nozīmē, ka šai vajadzētu būt vismaz otrajai pratināšanai.
Advokāti vaicāja, kurš protokolā veicis labojumus – liecinieks pats vai kāda cita persona. Liecinieks neatminējās, ka viņš būtu veicis kādus labojumus vai arī viņa klātbūtnē veikti kādi labojumi. Ž. P. Grācs arī nespēja izskaidrot, kādēļ pratināšanas protokolā 3. maijs nosvītrots un aizstāts ar 3. jūniju.
Uz advokātu jautājumu, vai pirms pratināšanas Ženēvā lieciniekam paskaidrots, kādēļ viņš netiek pratināts tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros, Ž. P. Grācs atbildēja, ka viņam nekas nav ticis skaidrots.
Sadusmo tiesu
Ž. P. Grāca pratināšanas sākums videokonferences režīmā no Bernes izvērtās daudz sarežģītāks nekā iepriekšējo videokonferenču norise. Līdz ar Ž. P. Grācu pratināšanas telpā atradās mums jau zināmā Lusija Velliga, kura šoreiz stādījās priekšā kā Šveices virsprokurore, un divi prokurora palīgi.
Liecinieks lūdza, lai viņam izskaidro Latvijas likumos noteiktās liecinieka tiesības un pienākumus. Ž. P. Grācs teica, ka viņš no Latvijas nav saņēmis pilnīgu informāciju par liecinieka tiesībām un par advokāta tiesībām neliecināt par saviem klientiem. Francūzim tika nolasīti arī Latvijas Kriminālprocesa likuma punkti par advokāta tiesībām un imunitāti. Garā tiesību skaidrošanas procedūra nezin kāpēc saniknoja B. Geimanu. Tiesnesis teica, ka viņam «radās iespaids, ka notiek tiesas procesa novilcināšana» no šveiciešu puses. Iespējams, šī Latvijas tiesas reakcija uz liecinieka centieniem detalizēti noskaidrot savas tiesības šveiciešos radīja iespaidu, ka Latvijas tiesās cilvēktiesībām ir pakārtota vieta, tādēļ diskusijai pieslēdzās gan L. Velliga, gan viņas palīgi, uzsverot, ka Šveicē gan tiesības vienmēr ir jāizskaidro.
Aizliedz veikt ierakstus
Šveicieši cita starpā arī paziņoja, ka saskaņā ar Šveices likumiem visa informācija, kura tiks saņemta šīs videokonferences režīmā notiekošās tiesas sēdes laikā, nedrīkstēs tikt izmantota kā pierādījumi Latvijas tiesu iestādēs, līdz Šveices tiesu iestādes nebūs devušas tam atļauju. Šveicieši paziņoja, ka viņi aizliedz tiesas sēdes laikā veikt audio un video ierakstus. Šveices prokuratūras pārstāvji norādīja, ka Šveices Konfederācijas valsts institūcijas jau tikušas informētas par to, ka pēc iepriekšējās videokonferences kādas līdz šim neidentificētas personas Latvijas interneta mājaslapās jau paguvušas publiskot pratināšanas telpu Bernē ar tajā sēdošajām personām. Šveicieši atgādināja, ka, pēc Šveices likumiem, viss, kas notiek tiesībsargu telpās, nedrīkst tikt publicēts bez attiecīgo iestāžu atļaujas.
Prokurors Juris Juriss tūlīt pielēca kājās, norādot, ka tiesas zālē atrodas arī citas personas, tādējādi netieši dodot mājienu, ka nebūtu slikti izdzīt no tiesas zāles Neatkarīgās pārstāvi. B. Geimans pārvaicāja lieciniekam, vai viņš neiebilst pret klausītāju klātbūtni. Liecinieks un Šveices prokuratūras amatpersonas pret to neiebilda.