Līdz šim panāktais un iecerētais progress ļauj cerēt, ka Latvija jau tuvākajā laikā varētu pilnībā noslēgt tehniskās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un šā gada 1.jūnijā vai 2.jūnijā Parīzē OECD Ministru padomes sanāksmes laikā parakstīt līgumu par Latvijas pievienošanos organizācijai, liecina valdības zināšanai pieņemtais Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums.
Pagājušā gada otrajā pusē Latvija ir paveikusi nozīmīgu darbu pievienošanās procesā OECD, tomēr tajā pašā laikā saglabājas jautājumi, kur Latvijai nepieciešams uzrādīt tālāku progresu, pauda ministrijā.
Saskaņā ar 2013.gadā OECD apstiprināto Latvijas iestāšanās sarunu "Ceļa karti" turpinās iestāšanās tehniskās sarunas. Tās paredz Latvijas izvērtējumu 21 OECD komitejā, kas sarunu noslēgumā sniegs savu formālo viedokli un attiecīgi veidos pamatu lēmumam par Latvijas uzaicināšanu kļūt par OECD dalībvalsti. Šobrīd Latvija ir iestāšanās sarunu noslēdzošajā fāzē.
Pagājušā gada otrajā pusē Latvija ir paveikusi nozīmīgu darbu pievienošanās procesā, uzskata ministrija. Līdz 2015.gada beigām Latvija ir saņēmusi pozitīvus lēmumus vairumā OECD komiteju, kuras vērtē Latvijas atbilstību OECD standartiem un labākajai praksei. Latvijas izvērtējums ir pabeigts, un formālais lēmums ir pieņemts 14 OECD komitejās.
Šā gada sākumā formālos lēmumus paredzēts pieņemt vēl četrās komitejās - Izglītības politikas komitejā, Veselības komitejā, Fiskālo lietu komitejā, kā arī Investīciju komitejā. Tajā pašā laikā saglabājas jautājumi, kur Latvijai nepieciešams uzrādīt tālāku progresu, lai OECD dalībvalstis lemtu par pilnvērtīgas dalībvalsts statusa piešķiršanu, tostarp kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā.
No Latvijas sasniegtā progresa šajās komitejās atkarīga arī OECD formālā lēmuma pieņemšana Ekonomikas un attīstības analīzes komitejā, kurā veikts visaptverošs pārskata ziņojums par Latvijas ekonomiku, kurš skar arī korupcijas apkarošanas un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomas.
Pēc tehnisko sarunu noslēguma, kad visas Latvijas "Ceļa kartē" minētās komitejas formāli būs sniegušas pozitīvu viedokli par Latviju, kārtējā OECD Padomē notiks diskusija par uzaicinājumu Latvijai pievienoties OECD.
LETA jau vēstīja, ka pašreizējā prognoze liecina, ka Latvijas dalības maksa OECD varētu sasniegt 2,8 miljonus eiro gadā, aģentūrai LETA sacīja ĀM preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Latvijas līdz šim veiktās kopējās iemaksas OECD sasniegušas 8,17 miljonus eiro. Tomēr pēc valsts pievienošanās organizācijai notiks pārrēķins par iemaksāto summu.
"Ja Latvija būs pārmaksājusi, šo pārmaksāto summu ieskaitīs kā dalības maksu par noteiktu laiku. Šobrīd prognozes liecina, ka pēc iestāšanās OECD valsts iemaksas varētu sasniegt 2,8 miljonus eiro gadā," viņš sacīja, piebilstot, ka tās pašlaik esot tikai prognozes.
Paredzēts, ka iestāšanās 34 pasaules attīstītāko valstu blokā Latvijai dos būtiskus ieguvumus, tostarp uzlabos Latvijas starptautisko kredītreitingu, kas savukārt ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, skaidroja ĀM.
Tāpat dalība OECD nozīmē atbilstību noteiktiem augstiem standartiem uzņēmējdarbībā, investīciju vides sakārtošanā un investīciju aizsardzībā. Pēc iestājas OECD Latvija tiks iekļauta OECD veiktajos tautsaimniecības nozaru politikas pārskatos un pētījumos, statistikas un citās datubāzēs. Šiem pētījumiem ir augsta ārvalstu investoru, starptautisko finanšu institūciju un uzņēmēju uzticība.
Iestāšanās OECD arī veicinās cīņu ar korupciju, pilnveidojot tiesisko ietvaru un ieviešot to praksē. Latvijai arī uzlabosies tiešie ekonomiskie sakari ar OECD dalībvalstīm, kā arī Latvija kļūs ekonomiski atpazīstama valstīs, sadarbībā ar kurām līdz šim ekonomiskajā un tirdzniecības jomā nav pilnībā izmantots viss potenciāls.
Paredzēta arī iespēja vērtēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu saskaņā ar citu OECD dalībvalstu labākajiem piemēriem, tostarp par darba tirgum nepieciešamo prasmju attīstīšanu. Tāpat tiks uzlabotas un pilnveidotas valsts pārvaldē strādājošo kompetences un zināšanas. Latvijas valsts pārvaldei tiks nodrošināta pieeja plašai un daudzpusīgai ekspertīzei, kas palīdzēs izvēlēties piemērotākos risinājumus konkrēto politiku uzlabojumiem.