Divi cietušie Zolitūdes traģēdijas lietā lūdz piedzīt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā

© f64

Divi cietušie Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesā šodien iesniedza kompensācijas pieteikumus 40 miljonu eiro apmērā.

Tiesa norādīja, ka pagājušajā nedēļā tika saņemti pieteikumi par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 100 000 eiro apmērā, tāpat tika iesniegts kāds kompensācijas papildinājums par 100 000 eiro piedziņu. Vēl tiesā saņemts pieteikums par kompensācijas piedziņu viena miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā saņemti pieteikumi par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 50 000 eiro apmērā, kā arī divi pieteikumi par 40 miljonu eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viena cietusī lūdz arī piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 30 000 eiro apmērā.

Kopumā tiesā bija iesniegti ļoti daudzi morālās kompensācijas pieteikumi.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien lēma vēl trim personām noteikt cietušā statusu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Par cietušajiem tiesa atzina Andi Šteinīti, Valēriju un Viktoriju Burvjus, par viņu likumīgo pārstāvi atzīstot Imantu Burvi. Tiesa noraidīja lūgumu par cietušajiem atzīt Daigu Grigoni, Renātu Gimazetdinovu, Gaļinu Ļipņicku un Vitāliju Zaharovu.

Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien Ķīpsalas izstāžu zālē aizvada otro sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Apsūdzēta ir arī SIA "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Latvijā

Valdība 8. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Svarīgākais