Divi apsūdzētie Zolitūdes traģēdijas krimināllietu lūdz skatīt bez viņu klātbūtnes

© F64

Divi apsūdzētie - SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva un iepriekšējais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis - lūdz tiesu Zolitūdes traģēdijas krimināllietu skatīt bez viņu klātbūtnes.

Janvāra sākumā tiesā tika saņemts apsūdzētās Šuvajevas pieteikums, lūdzot tiesu izskatīt lietu bez viņas piedalīšanās. Pieteikumā norādīts, ka lūgums saistīts ar sākto kriminālprocesu par gatavošanos izdarīt viņas slepkavību.

Tāpat 6.janvārī tiesā tika saņemts apsūdzētā Baloža lūgums, kurā apsūdzētais lūdz krimināllietu skatīt bez viņa klātbūtnes ģimenes un darba dēļ, bet lietā piedaloties viņa advokātei Olitai Kaucei.

Prokurors Agris Skradailis norādīja, ka apsūdzēto pieteiktais lūgums būtu noraidāms. Cietušo pārstāvis Aldis Gobzems arī konceptuāli pievienojās prokurora pozīcijai, vēl lūdzot tiesu nepaļauties uz Šuvajevas provokāciju savā lūgumā. Savukārt divu cietušo pārstāvis Normunds Duļevskis lūdza lūgumu apmierināt.

Sēdes sākumā tiesa pārbaudīja ieradušās personas. Uz tiesas sēdi ieradās arī apsūdzētā Šuvajeva, lai gan iepriekš tika norādīts, ka sieviete slepkavības draudu dēļ uz sēdi plāno neierasties.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien Ķīpsalas izstāžu zālē aizvada otro sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.

Pērn pirmajā tiesas sēdē daudz laika aizņēma tulkošana no krievu valodas uz latviešu valodu, neizmantojot austiņas. Par šādu tulkošanas veidu kritiku izteica vairāki procesa dalībnieki, tostarp advokāts Artūrs Zvejsalnieks, paužot, ka viņam ir grūti runāt sadalīti, kad uzreiz tiek tulkots viņa teiktais, līdz ar to tiesai citādāk būtu jāorganizē šis process.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais