Žurnālistu sociālā neaizsargātība apdraud vārda brīvību Latvijā, turklāt jāņem vērā arī fakts, ka ārējas ietekmes pilnībā nekonkurētspējīgu padara Latvijā ražotu saturu mazākumtautību valodās, tā Valsts valodas komisijas organizētajā seminārā "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas" sacīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Viņš skaidroja, ka žurnālista profesija ir ar salīdzinoši zemu reputāciju, ņemot vērā, ka žurnālisti bieži "nenodzīvo līdz pensijai", kā arī laika un finanšu resursu ierobežojumu dēļ nespēj bieži doties atvaļinājumos vai arī radīt bērnus. Tāpat Putnis norādīja, ja situācija būtu līdzīga arī tiesu varā vai parlamentā, situācija Latvijā būtu dramatiska.
"Tāpat mediju nozares drošumspēja neatbilst ārpolitisko apdraudējumu riskiem. Drukātās preses reklāmas dinamika ir negatīva, 2014.gadā sasniedzot 11%. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio konkurence reklāmas tirgū rada pretrunas un konfliktus nozarē, kas neļauj medijiem sadarboties," viņš sacīja, piebilstot, ka vietējie mediji arī spiesti konkurēt par auditorijas uzmanību ar globālajiem medijiem un jaunām mediju formām.
Turklāt ārējas ietekmes pilnībā nekonkurētspējīgu padara Latvijā ražotu saturu mazākumtautību valodās. Tirgus arī tiek pārsātināts ar auditorijas uzmanību piesaistoši lēti pieejamu saturu krievu valodā. Jāņem vērā arī fakts, ka Krievijas mediju satura patēriņš Latvijā nepārtraukti pieaug, sacīja Putnis.
Runājot par iespējamajiem instrumentiem, lai mainītu pašreizējo situāciju, viņš skaidroja, ka Latvija nedrīkst reaģēt tādā veidā, kā to sagaida Krievija. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir demokrātiska sabiedrība un "mēs esam pārliecināti demokrāti", kas ļauj atrasties pāris soļus priekšā diktatoru aktivitātēm.
"Mums jārod savas atbildes. Mēs vienkārši nedrīkstam simetriski reaģēt uz provokācijām," viņš sacīja klātesošajiem. Tikmēr, runājot par ekonomisko aspektu, Putnis vērsa uzmanību uz faktu, ka vara vienmēr saistīta ar naudu un šī iemesla dēļ nedrīkst runāt par vides izaicinājumiem, aizmirstot privāto formu.
"Mums ir jārūpējas, lai Latvijas mediju videi būtu pietiekams ekonomiskais pamatojums," viņš sacīja.
Turpinot diskusiju par latviešu un krievu medijiem Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne vērsa uzmanību uz to, ka valstī drukāto mediju sfērā ir trīs līdz četras mediju organizācijas, kas dominē tirgū. Tomēr, samazinoties kopējām tirāžām, pieaug tirgus koncentrācija, kas liek domāt, ka varētu rasties problēmas ar plurālismu un daudzveidību.
Viņa arī skaidroja, ka augsta un vidēji augsta mediju tirgus koncentrācija samazina daudzveidību un padara dārgāku gala produktu, ietekmējot plurālismu. Tomēr spēcīgas mediju organizācijas var būt neatkarīgākas un piedāvāt kvalitatīvāku saturu, taču tas lielākoties nenotiekot.
Jau vēstīts, ka diskusijas publiskajā telpā par valsts valodas politiku aktualizējās 2015.gada nogalē, kad Saeima atbalstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.