Pēdējo gadu laikā vairākos novados (arī nelielos) un pilsētās veido pašvaldības policijas, un kopumā vietvaras šādu soli vērtē pozitīvi. Tajā pašā laikā Rēzeknē no šādas struktūrvienības ir atteikušies un jūtas atviegloti, kā no lieka balasta atbrīvojušies.
Pagājušā gada nogalē pašvaldības policiju pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atjaunoja Jēkabpilī. Toreiz tā likvidēta, lai ieekonomētu līdzekļus un cerot, ka Valsts policijas (VP) iecirknis tiks galā arī ar papildu pienākumiem. Taču tie tikai atrāvuši VP no nopietnu lietu izmeklēšanas un daudz kas palicis novārtā. Kad iekšlietu sistēmas reformu dēļ drošībsargu skaits sarucis, jēkabpilieši vēl vairāk izjutuši, ka sabiedriskā kārtība pilsētā netiek pietiekami uzraudzīta, skaidro Jēkabpils pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis. Tad arī nolemts atgriezties pie municipāļiem, kā tos savulaik dēvēja, un izveidotas četras štata vietas. Pieņemti darbā pieredzējuši speciālisti, kas savulaik strādājuši VP, līdz ar to nav vajadzējis lauzīt galvu par apmācību. Domājot, ka pašreizējais skaits ir pietiekams pilsētas teritorijai. Ja būtu vairāk, tas atstātu lielāku iespaidu uz pašvaldības budžetu. Nu esot pagājuši divi mēneši, kopš darbojas jaunā struktūrvienība, un tās pienesums ir jau jūtams. Protams, varētu jau līdzekļus novirzīt citām jomām, tomēr, kā rādot pieredze, drošības un kārtības noteikumu nepietiekama uzraudzība var radīt netīkamas sekas, secina G. Gogulis.
Aizputē pašvaldības policija darbojas jau divus gadus un atteikties no tās negrasās. «Esam apmierināti ar policistu darbu. Izveidojām lielāku komandu nekā citviet – novada kārtībai un drošībai visu diennakti seko astoņi inspektori, plus priekšnieks. Tas arī atmaksājas, jo ar diviem cilvēkiem nekas nebūtu līdzēts, – nevar ne maiņu darbu nodrošināt, ne atvaļinājumā kādu palaist. To rāda arī citu pašvaldību pieredze, kur ir viens policists, no kura atdeve ir minimāla. Turklāt tieši tumšajās diennakts stundās visbiežāk notiek dažādi pārkāpumi – ja policisti tajā brīdī ir jau mājās, ko tas dod? Neko!» ir pārliecināts Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Izdevumi, protams, neesot mazi, ņemot vērā, ka nācies iegādāties arī jaunu transportlīdzekli. Bet tajā pašā laikā ir ieguvumi, un to viņš redzot pēc dažādu sūdzību pieplūduma domes vadībai. To esot daudz mazāk, jo nu lielākoties tiek adresētas policistiem, kas uzreiz arī izskatot un pārbaudot uz vietas.
Pāvilostā šāda struktūrvienība izveidota pirms četriem gadiem, un arī te ir pārliecināti, kā tāds lēmums ir attaisnojies. Pirms tam novadu «pieskatījis» viens VP pārstāvis, kam sēdeklis bijis Aizputē. Atbraucis reti un uz pāris stundām. Jēgas tikpat kā nekādas, spriež Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Tagad te, tāpat kā Aizputē, 24 stundas strādā četri inspektori un priekšnieks. Štatu vajagot pat lielāku, jo īpaši vasaras mēnešos esot daudz darba, – novada teritorijā ir gara pludmale, kurā lielu postu nodarot kāpu izbraukātāji.
Savukārt Rēzeknes dome jūtas izdarījusi labu darbu, atbrīvojoties no pašvaldības policijas. Tā tikai grāvusi pilsētas tēlu, nepildījusi savus pienākumus, ignorējusi vietvaras rīkojumus, rezultātā dome saņēmusi milzums iedzīvotāju sūdzību un arī aizrādījumus no audita nodaļas par nelietderīgiem nodokļu maksātāju naudas tēriņiem. Tagad šai struktūrvienībai paredzētie 360 000 eiro izlietoti daudz lietderīgāk, ierīkojot videonovērošanu pilsētā. Lai tiktu sekots, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi, izveidota administratīvā inspekcija (četru cilvēku sastāvā), kas izrādījies ekonomiski labs modelis. Pārējo lauku labi nosedzot Valsts policija, ko pierādot arī statistika, – likumpārkāpumu skaits kopš municipāļu likvidēšanas nav audzis, turklāt uzlabojusies to atklāšana, uzsver Rēzeknes domes pārstāve Marina Sokolova.