No amata atbrīvo VID Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali

© f64

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone vakar no amata atbrīvojusi savu vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali.

Kā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" informēja Pētersone, Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un viņš nav lūdzis to pagarināt. Ņemot vērā, ka VID vadītāja vietnieka amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, pieņemts lēmums Kravali atbrīvot no amata.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka Kravaļa vietā Muitas pārvaldes vadītāja pienākumu izpilde uzticēta Ingrīdai Gulbei-Otaņķei.

Kā ziņots, pret VID vadītāja vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Kravali bija ierosinātas vairākas disciplinārlietas.

Kā norādīja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Kā ziņots, janvāra beigās VID Finanšu policijas pārvaldē pret Kravali tika sākts kriminālprocess. Kravalis Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka šāds process, kas saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu, ir ierosināts. Viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Vienlaikus Kravalis raidījumam pauda, ka šāds statuss viņam piemērots jau otro reizi un iepriekšējo uzraugošais prokurors atcēlis kā nepamatotu.

LETA jau ziņoja, ka Kravalis no dienesta pienākumu pildīšanas tika atstādināts pērn oktobra sākumā. Galvenais iemesls, kāpēc viņš tika atstādināts, bija problēmas ar Eiropas Savienības (ES) tranzīta regulas ieviešanu, toreiz skaidroja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Pret Kravali pērn tika sāktas vairākas disciplinārlietas. Viena no disciplinārlietām ir par ES Tranzīta regulas neieviešanu atbilstoši prasībām, VID ģenerāldirektora rīkojumu nepildīšanu, VID tēla graušanu un kompetences līmeņa pārkāpšanu.

Pētersone iepriekš Latvijas Radio skaidroja, ka šī disciplinārlieta sadalīta divās daļās - daļā par VID ģenerāldirektora rīkojumu nepildīšanu, VID tēla graušanu un kompetences līmeņa pārkāpšanu lēmums tikšot pieņemts tuvākajās dienās, bet daļā par ES Tranzīta regulas neieviešanu atbilstoši prasībām lēmums bija jāpieņem līdz 6.martam.

Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Svarīgākais