Šovakar pasniegs "Lielo mūzikas balvu 2015"

© F64

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks "Lielās mūzikas balvas 2015" apbalvošanas pasākums, kura laikā balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās.

Balvu par mūža ieguldījumu saņems pianists un profesors Ventis Zilberts, bet nominācijā "Par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē" balvu saņems komponiste Dace Aperāne.

Zilberts ir mūzikas autoritāte, un viņš joprojām aktīvi strādā. Viņš ir aktīvs mūziķis un nenogurstošs Latvijas mūzikas popularizētājs ārvalstīs, skaidroja balvas žūrijas priekšsēdētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akadēmiskā darba prorektors Normunds Vīksne.

Nominācijā "Gada jaunais mākslinieks" balvas pretendenti ir pianists Georgijs Osokins, dziedātāja Annija Putniņa un dziedātājs Mihails Čuļpajevs.

Osokins balvai nominēts par solokoncertu Lielajā ģildē, kurā klausītājus priecēja ar Friderika Šopēna programmu, kā arī par pagājušā gada vasarā Dzintaru koncertzālē notikušo koncertu "3 X Piano: Dinastija tēvs un dēli Osokini".

Savukārt Putniņa balvai izvirzīta par pagājušā gada izskaņā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notikušo koncertu "Mūziklu zelta melodijas", kur viņa spilgti sevi parādīja žanriskajā daudzveidībā, savukārt otrs koncerts, kurā dziedātāja sevi spilgti apliecināja, bija jūlijā Ventspilī notikusī Imanta Kalniņa dziesmu spēle "No saldenās pudeles".

Čuļpajevs, kurš ir Latvijas Nacionālās operas tenors, balvai izvirzīts par spožām lomām operas iestudējumos un aktīvu koncertdarbību.

Nominācijā "Gada jaundarbs" uz balvu pretendē Rihards Dubra par otro simfoniju "Latvijas simtgades simfonija", kas pirmatskaņota Liepājas Simfoniskā orķestra 135.jubilejas sezonas atklāšanas koncertā 25.septembrī Liepājas Latviešu biedrības namā. Komponists jau 2003.gadā saņēmis "Lielo mūzikas balvu" šajā nominācijā.

Tāpat uz balvu šajā nominācijā pretendē Andrejs Selickis, kurš balvai izvirzīts par skaņdarbu "Šyupuļdzīsme Jēzum" koncertā "Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets" 28.novembrī Latgales vēstniecībā "Gors".

Balvas pretendente ir arī komponiste Selga Mence, kura balvai izvirzīta par Klavieru kvartetu koncertā "Eiropas Ziemassvētki. Ziemassvētki sveču gaismā" 27.decembrī Mazajā ģildē.

Nominācijā "Par izcilu sniegumu" balvas pretendenti ir orķestris "Sinfonietta Rīga", vokāliste Elīna Šimkus un dziedātājs Daumants Kalniņš. "Sinfonietta Rīga" balvai izvirzīts par koncertiem 2015.gada garumā, bet Šimkus uz balvu pretendē par sniegumu Senās mūzikas festivālā 2015.gadā, par sniegumu Jozefa Haidna oratorijā "Pasaules radīšana" Rīgas Lutera (Torņakalna) baznīcā un par sniegumu koncertā "Mozart & Mozart" Vidzemes koncertzālē "Cēsis", savukārt Kalniņš uz balvu šajā nominācijā pretendē par iegūto "Grand Prix" konkursā "Riga Jazz Stage", par sniegumu koncertos "Perta un Ešenvalda pasijas" Rīgas Domā, "Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas" Dzintaru koncertzālē un "Maestro-Piano-Rīga" Lielajā ģildē.

Nominācijas "Par izcilu interpretāciju" pretendenti ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, basbaritons Egils Siliņš un pianists Māris Skuja, pianists Reinis Zariņš, kā arī pianists Juris Žvikovs.

Poga balvai izvirzīts par Jāņa Ivanova Divdesmitās simfonijas interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 24.janvārī Lielajā ģildē, vadot LNSO, un par Dmitrija Šostakoviča 13.simfonijas interpretāciju LNSO koncertā "Krievu mūzikas pērles 3" 12.martā Lielajā ģildē.

Siliņš un Skuja balvai nominēti kā duets par latviešu vokālās mūzikas interpretāciju koncertā "Egils Siliņš un latviešu klasika" 25.oktobrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis", bet pianists Zariņš, kurš šajā nominācijā izvirzīts arī citus gadus, šoreiz uz balvu pretendē par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta interpretāciju latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 24.janvārī Lielajā ģildē un par interpretācijām koncertā "Klaviermūzikas meistari" 14.martā Vidzemes koncertzālē "Cēsis".

Savukārt Žvikovs balvai izvirzīts par interpretācijām koncertā "Meditācijas skaņās. Džons Keidžs", kas izskanēja 7.oktobrī "Rīgas Biržā". Žvikovs ir viens no retajiem pianistiem pasaulē, kurš iestudējis Džona Keidža darbus.

Nominācijas "Gada uzvedums" pretendenti uz balvu ir Džakomo Pučīni opera "Manona Lesko" Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB), Ērika Ešenvalda "Ziemeļu gaisma" 27.aprīlī LNOB, kā arī Johana Štrausa operete "Sikspārnis" LNOB.

Uz balvu nominācijā "Gada koncerts" pretendē Vidzemes koncertzāles "Cēsis" rīkotais koncerts "Čella zvaigznes un "Sinfonietta Rīga"", kas izskanēja 11.septembrī, valsts akadēmiskā kora "Latvija" rīkotais koncerts "Emīls Dārziņš", kas izskanēja 3.novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, un "Latvijas koncertu" rīkotais pasākums "Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets", kas 28.novembrī notika Latgales vēstniecībā "Gors".

Nominācijai "Par izcilu darbu ansamblī" izvirzīta flautiste Ilona Meija, obojists Egils Upatnieks, trompetists Jānis Porietis un pianists Viktors Ritovs.

Meija balvai izvirzīta par darbu "Sinfonietta Rīga" sastāvā un kameransambļos, Upatnieks - par darbu LNSO sastāvā un kameransambļos, Porietis par sniegumu koncertuzvedumā "Dagdas skiču burtnīca" un par interpretācijām koncertos "Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets" un "Eiropas Ziemassvētki. Johans Sebastians Bahs "Ziemassvētku oratorija"". Savukārt Ritovs balvai izvirzīts par darbu Latvijas Radio bigbenda sastāvā un koncertprogrammās "Riga Jazz Stage".

"Lielās mūzikas balvas 2015" svinīgajai ceremonijai tiešraidē līdzi varēs sekot Latvijas Radio 3 "Klasika" un arī pārraidē Latvijas Televīzijas 1.kanālā.

Balvas ieguvēji saņems naudas prēmiju 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Arī šajā gadā tiks pasniegta "Hennessy" speciālā balva un noteikta portāla "Delfi" publikas simpātija.

"Lielā mūzikas balva" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad pasākums notiks 22.reizi. 1993.gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais