Latvijas IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 2,7%

© scanpix

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gad, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī 2015.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 2,7%, bet, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP palielinājās par 2,3%.

Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 0,3%.

2015.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 24,376 miljardi eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 6,463 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka no ražošanas aspekta (sezonāli neizlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās) 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 4%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 7%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 40%, bet mēbeļu ražošanā - par 14%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecību bija apmēra kritumam pārtikas produktu ražošanā - par 5%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 4%.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada ceturto ceturksni, apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 3%.

Būvniecības produkcijas apmērs 2015.gadā samazinājās par 1%. Kritums bija nedzīvojamo un dzīvojamo ēku segmentā attiecīgi par 7% un 9%, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - par 6%. Savukārt pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā - par 5%, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 6%, kā arī cauruļvadu kabeļu būvniecībā – par 26%.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, būvniecības produkcijas apmērs samazinājās par 6%.

Mazumtirdzniecība 2015.gadā auga par 5%, tajā skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apmēri palielinājās par 8%. Par 3% pērn pieauga pārtikas un par 7% nepārtikas preču tirdzniecība.

Ceturtajā ceturksnī mazumtirdzniecības apmēri palielinājās par 3%, tajā skaitā gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaugums bija par 3%.

Vairumtirdzniecība 2015.gadā pieauga par 3%, bet ceturtajā ceturksnī - par 5%.

Transporta nozarē pagājušajā gadā bija kritums par 0,1%. Samazinājumu uzrādīja pasažieru pārvadājumi - par 2% un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības - par 1%. Vienlaikus pieaugums par 3% bija kravu apgrozībā un pasta un kurjeru darbībā – par 7%.

Pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada ceturto ceturksni transporta nozare palielinājās par 3,5%, tajā skaitā pasažieru pārvadājumi - par 3% un kravu apgrozība – par 8%.

Izklaides un atpūtas pakalpojumu apmērs 2015.gadā palielinājās par 5%, tajā skaitā azartspēļu nozarē bija pieaugums par 11%. Pērn ceturtajā ceturksnī sektorā bija izaugsme par 4 %.

IKP pieaugumu veicinājuši arī produktu nodokļi, kas 2015.gadā pieauga par 4% un ceturtajā ceturksnī – par 3%.

Savukārt no izlietojuma aspekta (faktiskajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati) 2015.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu privātais galapatēriņš pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 4%, atpūtai un kultūrai – par 8%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai un pārtikas iegādei palielinājās par 1%. Mājsaimniecību galapatēriņu veicināja gan cenu kritums, gan arī mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.

Valdības galapatēriņš pērn palielinājās par 6%. Bruto pamatkapitāla veidošana pagājušajā gadā augusi par 3%. Pamatkapitāla ieguldījumi iekārtās un mašīnās palielinājušies par 12%, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos – par 21%, bet par 7% samazinājās ieguldījumi dzīvojamajās ēkās un citās ēkās un būvēs.

Eksports pērn palielinājās par 2%, tajā skaitā preču eksports auga par 1%, bet pakalpojumu eksports - par 3%.

Importa apmēri pagājušajā gadā pieauguši par 1%, tajā skaitā preču imports samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumu imports palielinājās par 7%.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais