Rinkēvičs: ES integrācija turpmāk būs ar dažādiem ātrumiem

Tuvākajos gados būs jārēķinās ar to, ka Eiropas Savienībā (ES) integrācijas un sadarbības procesi turpmāk būs ar dažādiem ātrumiem, intervijā aģentūrai LETA sprieda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

.Runājot par sešu ES dibinātājvalstu apliecināto uzticību "vēl ciešākai savienībai", atzīstot, ka tas nozīmē atbalstu "divu ātrumu" Eiropai, jo ES dalībvalstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā, Rinkēvičs atzina, ka tradicionāli ir ļoti piesardzīgs un pat skeptisks par "divu ātrumu" Eiropu. Iemesls tam esot viens - viena ātruma Eiropa varētu būt ātrāka, bet tā otra - lēnāka.

"Tad ir jautājums - kur tad mēs sevi redzam? No vienas puses, mēs dzirdētu daudzus sakām - kādēļ mums ir jāskrien pakaļ Eiropai, ko tā maz dod? No otras puses, mēs redzam tos daudzos izaicinājumus," viņš sacīja, norādot, ka kopīgs darbs ļauj atrisināt daudzas problēmas. Ministrs arī sprieda, ka atrašanās lēnākajā Eiropā nebūtu tā labākā doma.

Tāpat esot jāsaprot, ka ir valstis, kuras tuvākajos gados pilnīgi noteikti nebūs eirozonas dalībvalstis. "Un redzot, kas tagad notiek ar Šengenas zonu, kas notika ar Lielbritānijas piedāvātajām ES reformām, ir skaidri saprotams, ka būs ES dalībvalstis, kuras integrēsies un sadarbosies ciešāk," viņš norādīja. "Tāpat runa ir par to, kāda tad būs Lielbritānijas loma un tās iespējas ietekmēt eirozonas lēmumu pieņemšanu, nestājoties eirozonā, bet faktiski arī neesot ar veto tiesībām," izteicās politiķis.

Ministrs arī sprieda, ka ES tuvākajos gados būs jārēķinās ar to, ka integrācijas un sadarbības procesi turpmāk būs ar dažādiem ātrumiem. "Tas vienkārši ir fakts," viņš uzsvēra.

Taujāts par Latvijas potenciālo vietu šajos procesos, Rinkēvičs skaidroja - tas, ka Latvija savas pirmās prezidentūras ES Padomē laikā pietiekami daudz darījusi, tostarp pielikusi roku pie Enerģētikas savienības attīstības, liek domāt, ka šobrīd valsts nav "otrā ātruma" Eiropā.

"Mēs sevi redzam tajā Eiropā, kas vēlas ciešāk sadarboties, risināt problēmas kopīgi, kā arī veidot vienotu ārpolitiku un drošības politiku," viņš apliecināja.

LETA jau vēstīja, ka ES dibinātājvalstu Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Vācijas ārlietu ministri 9.februārī neformālās sarunās Romā nāca klajā ar kopīgu komunikē, kurā atzina, ka ir "nobažījušies par Eiropas projekta stāvokli".

Ministri sacīja, ka ES saskaras ar "ļoti izaicinošiem laikiem" imigrācijas krīzes un terorisma draudu dēļ.

Viņi uzstāja, ka uzskata par atbildi lielāku, nevis mazāku integrāciju, tomēr arī atzina, ka tam varētu nepiekrist visas dalībvalstis.

"Mēs stingri uzskatām, ka ES paliek mūsu vislabākā atbilde šodienas izaicinājumiem un pieļauj atšķirīgus integrācijas ceļus," teikts ministru komunikē.

"Mēs vēl arvien esam apņēmušies turpināt procesu, lai izveidotu vēl ciešāku savienību starp Eiropas cilvēkiem," paziņoja ministri.