Gulbis: Valstij ir iespēja apvienot "Lattelecom" un LMT, paturot kontrolpaketi
Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. "Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt," sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.
"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.
"Lattelecom" valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam "TeliaSonera", kas pērnruden iesniedza "Lattelecom" un LMT apvienošanas piedāvājumu.
"Nekā nedarīšana ir diezgan ātrs ceļš uz nāvi," sacīja Gulbis, atzīmējot, ka jautājums par "Lattelecom" un LMT apvienošanu tiek cilāts jau trīs gadus.
Gulbis uzsvēra, ka par jebkuru jautājumu jādomā ilgtermiņā, arī "Lattelecom" un LMT iespējamās apvienošanas kontekstā būtu jāskatās uz Eiropas un pasaules tendencēm telekomunikāciju tirgū. Eiropā ir centieni izveidotu vienādus spēles noteikumus visās 28 Eiropas Savienībās valstīs, otra būtiska tendence ir ļoti lielu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās.
"Lattelecom" vadītājs atzīmēja, ka drīzumā sāksies arī nākamais investīciju cikls, proti, visi runā par 5G attīstību, kas prasa vēl lielākas investīcijas nekā 4G, kas vēl sevi nav atpelnījis.
Vaicāts, vai "Lattelecom" un LMT apvienošanās gadījumā būtu jāsamazina darba vietu skaits, Gulbis atzina, ka, protams, uzņēmumu apvienošanas rezultātā notiek darba vietu samazināšana, taču "Lattelecom" darbinieki ir ar ļoti augstu kvalifikāciju un tiem nav problēmu atrast darbu, aizejot no "Lattelecom". "Lattelecom" nav veikti detalizēti aprēķini, cik daudz darbinieku varētu būt jāatlaiž apvienošanās rezultātā.
Kā ziņots, pagājušā gada novembrī tika saņemts "Lattelecom" un LMT apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera".
"TeliaSonera" piedāvājums iekļāva trīs scenārijus abu uzņēmumu apvienošanai. Pirmais scenārijs paredz, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk "TeliaSonera", uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.
Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā "TeliaSonera" iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek noteikts kabeļu infrastruktūras risinājums.
Privatizācijas aģentūra strādā pie saņemtajiem "TeliaSonera" priekšlikumiem, kas tiks skatīti Ministru kabinetā.
"Lattelecom" ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam "TeliaSonera" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). 2014.gadā uzņēmuma grupa apgrozīja 191 miljonu eiro un nopelnīja 32 miljonus eiro.
LMT dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma daļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - valstij piederošajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmuma grupa pērn apgrozīja 179,2 miljonus eiro un nopelnīja 22,1 miljonu eiro.