Latvijā nesteidz laulāties. Pēc senas tradīcijas, šodien bildinājumu izsaka sievietes

Pēc senas tradīcijas, 29. februāris ir diena, kad bildinājumu izsaka sievietes. Joprojām sievietes gaida, kad viņas bildinās, turklāt katra piektā sieviete būtu gatava laulībām, taču to nevēlas partneris.

Latvijas situācijā šāda rīcība – kad sieviete lūdz vīrieša roku un sirdi – diez vai glābs gan reālo situāciju, gan statistikas datus, jo, kaut arī noslēgto laulību skaits palielinās, šķirto laulību skaits būtiski nesamazinās. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija ar lielāko šķirto laulību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem bija šķiršanās rekordiste Eiropas Savienībā.

Laiku pa laikam tiek veikti pētījumi par laulību un ģimeni, un no 2000. līdz 2015. gadam Latvijā ir bijuši vismaz 12 pētījumi, kur dažādos kontekstos skatīta laulātība un nereģistrētas kopdzīves problemātika.

Pirms diviem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padome un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, kurā atklājās, ka 70 procenti Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tomēr 52 procenti nereģistrētās attiecībās dzīvojošo nebija pārliecināti, ka šāds statuss nodrošinās tiesisko aizsardzību krīzes situācijās. 41 procents aptaujāto atbildēja, ka laulība attiecības nemainīs.

Līdzīgu situāciju atspoguļo pērn veiktais pētījums Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze (Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas jauno speciālistu, Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV projekta pētnieku kopdarbs). Secinājums: Latvijā ir zudusi praktiskā atšķirība starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību, tāpēc faktiskas kopdzīves atzīšana ļautu labāk atbalstīt ģimenes krīzes situācijās. Ģimenes vai nereģistrētas kopdzīves pamatus veido kopīga dzīvesvieta, bērni, kredīti, savstarpēja uzticība un paļāvība, nevis attiecību reģistrācija, gredzens un laulības apliecība.

Nav jau arī tik bēdīgi, ka Latvijas iedzīvotāji romantiku būtu paslaucījuši pagultē. Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā konstatēts, ka daudzi pāri – 38 procenti no aptaujātajiem – kopdzīvi sākuši, jo bija iemīlējušies. Visbiežāk šāda motivācija bijusi cilvēkiem ar augstāku izglītību. Vēl viens no faktoriem laulības slēgšanai (lielākoties cilvēkiem ar zemāku izglītību) ir bērns – kad piesakās mazulis, attiecības tiek noformētas oficiāli.

Pētnieki secinājuši, ka pēdējos četros piecos gados vērojamais laulību skaita pieaugums ir tāpēc, ka galvenokārt tiek slēgtas atkārtotas laulības, bet gados jaunākie vīrieši un sievietes precēties nesteidzas. Vecuma grupa no 20 līdz 44 gadiem, kur vecumstruktūra starp dzimumiem ir aptuveni līdzīga, saskaņā ar statistikas datiem, ir aktīvais laulību slēgšanas vecums. Bet precējušies ir tikai 34 procenti vīriešu un 41 procents sieviešu, bet jebkad bijuši precējušies – 41 procents vīriešu un 52 procenti sieviešu.