Kalnmeiers: Kriminālatbildības piemērošana problēmu ar dzērājšoferiem neatrisinās

Kriminālatbildības piemērošana par braukšanu reibumā jau no pirmās reizes dzērājšoferu problēmu neatrisinās, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

"Pati par sevi dzērājšoferu atbildības kriminalizēšana jau no pirmās reizes nekādā veidā pašu problēmu neatrisinās, jo prakse ir pierādījusi, ka neatkarīgi no tā, ka administratīvā atbildība ir smagāka par kriminālatbildību, notverto dzērājšoferu skaits visus pēdējos gadus ir bijis virs 4000 gadā. Samazinājums ir niecīgs," ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA norādīja Kalnmeiers.

Ja ir domāts, ka kriminālatbildība - īslaicīga brīvības atņemšanas soda piemērošana - būs kā alternatīva administratīvajam arestam, tad tiks radīta papildu slodze tiesām, jo brīvības atņemšanas sodu var piespriest tikai tiesa un prokurors nevar priekšrakstā par sodu noteikt šo soda veidu, norādīja ģenerālprokurors.

Katrā ziņā jautājums ir diskutējams un ir meklējams risinājums, bet īsā atbildē nav iespējams sniegt plašāku situācijas izvērtējumu, norādīja Kalnmeiers.

Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban tiek plānotas izmaiņas likumdošanā - ir sagatavots jauns Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts, ar kura palīdzību plāno nodrošināt administratīvo sodu sistēmas attīstību atbilstoši mūsdienu prasībām. Lai tas īstenotos, jaunajā likumā paredzēts, ka administratīvo pārkāpumu lietās nepastāvēs tāds sods kā administratīvais arests. Šis sods paredzēts arī par braukšanu reibumā. Tādēļ, lai nerastos situācija, ka līdz ar likuma maiņu sods par braukšanu reibumā kļūtu mazāk bargs, jādomā par kompensējošu mehānismu. Kā viens no variantiem, kas tiek apsvērts, par braukšanu reibumā varētu tikt piemērota kriminālatbildība, jo šis likumpārkāpums ir nopietns, kas nereti ir ar traģiskām sekām.

Tieslietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka administratīvais arests kā administratīvā soda veids šobrīd ir paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektā - likumā, kam jāaizstāj Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss daļā par vispārīgajiem administratīvo pārkāpumu noteikumiem un administratīvo pārkāpumu procesu, - tāds administratīvā soda veids kā administratīvais arests vairs nav paredzēts. Līdz ar to tad, kad stāsies spēkā šis jaunais likums, administratīvā aresta vairs nebūs.

Jautājums par to, kad varētu stāties spēkā šis jaunais likumprojekts, ir jāuzdod Saeimas Juridiskajai komisijai, kuras kompetencē ir nodota šī likumprojekta virzība Saeimā, pavēstīja ministrijā.

Pašreiz spēkā esošais Krimināllikuma pants par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav tiesību un ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, naudas sodu vai atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu.

Administratīvo pārkāpumu kodekss par braukšanu reibumā atkarībā no promiļu daudzuma organismā paredz naudas sodu, tiesību atņemšanu un arestu.

Pagājušā gadā reģistrēts 181 negadījums ar vismaz vienu cietušo, ko izraisījuši piedzērušies šoferi. 2014.gadā šādi negadījumi bija 210. Pagājušā gadā šādos dzērājšoferu izraisītos negadījumos gāja bojā 12 cilvēki, bet ievainoti 258 cilvēki, bet gadu iepriekš dzīvību zaudēja 29 satiksmes dalībnieki un ievainojumus guva 296 cilvēki.

2015.gadā kopumā par braukšanu reibumā aizturēti 4119 cilvēki, bet 2014.gadā - 4186.