Stūra māju remontēs par deviņiem miljoniem eiro
Arī pēc bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) jeb Stūra mājas fasādes renovācijas neviens nomnieks ēkai nav uzradies. Tās apsaimniekotājs Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir iecerējis rekonstruēt visu namu, tērējot šim nolūkam apmēram deviņus miljonus eiro. Arī turpmāk plānots tā apakšstāvā un pagrabā saglabāt muzeju, bet pārējo daļu atvēlēt valsts iestāžu birojiem.
Līdz šim VNĪ esot piedāvājuši iznomāt telpas piecām valsts institūcijām. «Atbilde ir: apsvērsim, apdomāsim, bet konkrētas intereses rakstiskā veidā nav,» Saeimas Pieprasījumu komisijā, kur uz diskusiju par tālāko Stūra mājas nākotni bija aicinātas ieinteresētās puses, situāciju raksturoja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, pieļaujot, ka viens no iemesliem ir šīs ēkas negatīvais psiholoģiskais fons, kuru pat ar remontu nevar izdzēst.
Tāpēc šobrīd vienīgie nomnieki ēkai, kura ir 7000 kvadrātmetru liela, joprojām ir Kultūras ministrija (KM), kas ar Okupācijas muzeja atbalstu pirmo stāvu un pagrabu izmanto ekspozīcijai par VDK ēkas vēsturi. Līgums ar KM esot noslēgts līdz 2017. gada beigām. KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns pauda, ka muzeju vajadzētu saglabāt un to pierādot apmeklētāju lielā interese: pērn bezmaksas ekspozīciju pirmajā stāvā apmeklējuši 30 000 cilvēku, bet pagrabus (tie ir apmeklējami ar gidu par maksu) – 20 000.
VNĪ apliecināja, ka viņiem iebildumu pret šādu sadarbību nav, taču esot jādomā par pārējo ēkas daļas izmantošanu. Tā pirmā stāva telpas, ko neiznomātu KM, varētu atvēlēt veikaliem, bet, sākot no otrā stāva, – valsts iestāžu birojiem. Šobrīd gan ne KM, ne Ģenerālprokuratūra, ne arī citas tiesībsargājošās institūcijas nav izrādījušas vēlmi pārcelties uz Brīvības ielas 61. namu. M. Tols atzina, ka bez vispusīga remonta ēka nevarēs iztikt. Līdz šim pusmiljons eiro ir ieguldīts jumta nomaiņā un fasādes renovācijā, un būs nepieciešami vēl apmēram deviņi miljoni eiro, lai savestu kārtībā sētas pusi un iekštelpas, arī – komunikācijas, kas ir katastrofālā stāvoklī. VNĪ vadītājs solīja, ka vēsturisko interjeru foajē un liftos saglabās. Remonta summas apmērs būšot atkarīgs no tā, cik nolietojušās ir starpstāvu pārseguma konstrukcijas. Tuvākajā laikā paredzēts sagatavot projektēšanas uzdevumu, bet ēkas atjaunošanu esot iecerēts pabeigt 2018. gadā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, uzteicot atjaunoto jumtu, kas ļāvis saglābt ēku, uzsvēra: pirms ķerties klāt rekonstrukcijai, tomēr vajadzētu veikt pilnu vēsturisko izpēti un fiksāciju, ņemot palīgā mūsdienu tehnoloģijas, jo māja slēpj vēl daudz nezināmā. Tāpat būtu jāizstrādā turpmākās attīstības vīzija.
«Ne tik būtiski ir zināt, kas tur būs rītdien vai parīt, bet pēc desmit un divdesmit gadiem. No tā ir atkarīgs tas, ko vajadzētu darīt šobrīd. Vienkārši remontēt – nebūtu mērķtiecīgi,» uzskata J. Dambis. VKPAI Kultūras politikas daļas vadītājs Jānis Asaris atgādināja, ka ēkai ir dubults pieminekļa statuss – tā ir vēsturiska notikuma vieta un vienlaikus arī vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. VNĪ gan to vairāk akcentējot kā Tetera īres namu, bet VKPAI ieteiktu tomēr saglabāt Stūra mājas nosaukumu.